Jelgavas rietumu daļas aizsardzība pret applūšanu

Jelgavas pilsētas vēsturiskais apskats

1265. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Monheimas uz salas Lielupes kreisajā krastā pavēlēja celt pili, kur ordeņa brāļiem patverties no zemgaļiem. Ap 14. gs. vidu pie pils jau izveidojās apmetne, bet vietējo iedzīvotāju valodas apritē parādījās nosaukums Jelgava. Šī vārda izcelsme saistāma ar latviešu valodu – ar vārdu ‘jelgs’, kas apzīmēja zemu, mitru vietu. 1573. gadā Gothards Ketlers Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības.
1616. gadā Jelgava kļuva par apvienotās Zemgales un Kurzemes hercogistes galvaspilsētu un pilsēta sāka strauji attīstīties. Savu augstāko saimniecisko rosību sasniedza hercoga Jēkaba laikā ( 1642. – 1681. g.), kurš uzsāka pils un pilsētas nocietināšanu ar vaļņiem, ierīkoja ūdensvadu – Jēkaba kanālu (atradies tagadējās Dambja ielas vietā). Kanāls savienoja Svēti un Driksas atteku, lai pilsētniekus apgādātu ar dzeramo ūdeni. Ar jauno kanālu tika likti pamati Jelgavas ūdensvadam. Atsevišķiem namiem ūdeni pievadīja pa urbtu priežu cauruļu tīklu. Šo kanālu izmantoja arī tirgotāji, lai no kuģiem pievestu preces noliktavām un veikaliem.
Dzeramā ūdens kvalitāte ap 1860. gadu bija kļuvusi slikta, jo kanāla uzraudzība par tīrību bija atslābusi – kanāls netika pienācīgi tīrīts. Vietējie iedzīvotāji bija to laiduši caur oglēm un smilšakmeni, kamēr ūdens bija kļuvis lietojams. Kanāls piegādāja dzeramo ūdeni līdz 1879. gadam, kad ierīkoja centralizēto ūdensvadu.
19. gs. Beigās no Driksas puses hercoga Jēkaba kanālu aizbēra un paslēpa zem ielas bruģa. Pēc pirmā pasaules kara šis ūdensceļš pilnīgi zaudēja savu nozīmi. To pārbūvēja pilsētas netīrā ūdens novadīšanai.
1931. gadā pārplūda milzīgas platības no Jelgavas līdz Bauskai. Satiksme ar Jelgavu bija pārtraukta, bet pa ielām varēja pārvietoties tikai laivās. Tam par iemeslu bija vēlais pavasaris, jo plūdi sākās tikai 18. aprīlī.
1944. gadā Jelgavas pilsēta gandrīz tika nopostīta, un pēc 2. pasaules kara sāka to atjaunot – pārplānoja pilsētas ielas, cēla rūpniecības objektus un dzīvojamos masīvus.
Ņemot vērā daudzu gadu pieredzi ir jābūt gataviem ar iespējami mazākiem zaudējumiem pārlaist plūdus nākotnē. Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas tiek risināti šajā projektā.

3.2. Klimatiskais raksturojums

Jelgavas pilsēta atrodas Viduslatvijas zemienē Lielupes palienē, to stipri ietekmē Baltijas jūra un Rīgas līcis. Tādēļ klimats ir mēreni kontinentāls, samērā sauss un silts. Ziemas mēnešu vidēja temperatūra ir – 5.5°C, vasarā + 17°C. Absolūtā mitruma maksimums ir novērojams jūnijā, bet minimums – februārī. Gadā ir 150 – 155 apmākušās dienas un 170 – 180 dienas ar atmosfēras nokrišņiem.
…