Diplomdarbs
Māksla, kultūra un vēsture
Reliģija
Jehovas liecinieki kā viena no reliģiskā plurālisma izpau...-
Jehovas liecinieki kā viena no reliģiskā plurālisma izpausmes formām
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
ANOTĀCIJAS | 6 | |
IEVADS | 6 | |
1. | RELIĢIJA KĀ SOCIĀLS INSTITŪTS | 8 |
1.1. | RELIĢISKO ORGANIZĀCIJU IDEĀLTIPI: SEKTAS RAKSTUROJUMS RELIĢIJAS SOCIOLOĢIJĀ | 9 |
1.2. | RELIĢISKĀ PLURĀLISMA KĀ SOCIĀLA FENOMENA VEIDOŠANĀS | 12 |
1.3. | JAUNO RELIĢISKO KUSTĪBU ATTĪSTĪBA UN DARBĪBA | 16 |
2. | RELIĢISKĀ ORGANIZĀCIJA „JEHOVAS LIECINIEKI” | 18 |
2.1. | JEHOVAS LIECINIEKU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA | 18 |
2.2. | JEHOVAS LIECINIEKU DARBĪBA UN UZSKATU ĪPATNĪBAS | 19 |
3. | SABIEDRISKĀS DOMAS VEIDOŠANĀS ATTIECĪBĀ UZ JAUNAJĀM RELIĢISKAJĀM KUSTĪBĀM | 22 |
4. | SABIEDRĪBĀ PASTĀVOŠIE UZSKATI PAR RELIĢISKO ORGANIZĀCIJU „JEHOVAS LIECINIEKI” UN TO VĒRTĒJUMS JEHOVAS LIECINIEKU VIDŪ | 26 |
4.1. | SABIEDRĪBAS VIEDOKLIS PAR RELIĢISKO ORGANIZĀCIJU „JEHOVAS LIECINIEKI” | 26 |
4.1.1. | PĒTĪJUMA VISPĀRĒJS APRAKSTS | 26 |
4.1.2. | PĒTĪJUMA DATU ANALĪZE | 27 |
4.2. | JEHOVAS LIECINIEKU VIEDOKLIS PAR SABIEDRĪBAS ATTIEKSMI PRET VIŅU RELIĢISKO ORGANIZĀCIJU | 38 |
4.2.1. | PĒTĪJUMA VISPĀRĒJS APRAKSTS | 38 |
4.2.2. | PĒTĪJUMA DATU ANALĪZE | 39 |
SECINĀJUMI | 46 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 48 |
20. gadsimts pasaulē aizritējis kā visstraujākais attīstības un arī pagrimuma laiks, kad noteicošās sabiedrībā kļuva ekonomiskās attiecības. Reliģija daļēji zaudēja savu centrālo vietu un priekšplānā izvirzījās citi sociālie institūti. Lai arī mainījušās reliģijas organizacionālās izpausmes, tomēr tā savas pamatfunkcijas veic vēl joprojām.
Mārtiņa Lutera baznīcas reformācija 16. gadsimtā ne tikai veicināja industriālās sabiedrības veidošanos, bet arī tāda fenomena rašanos kā jaunās reliģiskās kustības, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 20. gs. 60., 70. gados. Reliģijas socioloģijā jauno reliģisko kustību attīstība netiek skatīta kā reliģisks fenomens, bet gan kā dažādu sabiedrības sociālekonomisko procesu mijiedarbības rezultāts, kas veicinājis neviennozīmīgu sabiedrības reakciju – gan pozitīvu, gan negatīvu.
Baznīcas sekularizācija, kas plaši izplatīta mūsdienās, daudziem ticīgajiem likusi pārvērtēt kristietības pamatvērtības un dot priekšroku mazākām reliģiskām grupām, kur reliģiskai kopībai un solidaritātei tiek piešķirta liela nozīme. Tā rezultātā kristietības zemēs norisinās otrais protestantisma vilnis ar neskaitāma daudzuma dažādu reliģisko organizāciju rašanos. Baznīcas reakcija uz tādu procesu attīstību ir noraidoša, un visas jaunās reliģiskās kustības tiek definētas kā sektas vai kulti, ar to maldīgi saprotot, kaut kādas mistiskas, noslēgtas grupas, kuru darbība bīstama apkārtējai videi. Tradicionālo konfesiju mācītāji viennozīmīgi tās definē kā sātana iemiesojumus, kā rezultātā, dalība kādā no šīm kustībām tiek klasificēta kā novirze no normām jeb devianta uzvedība.
Viena no jauno reliģisko kustību spilgtām izpausmēm ir reliģiskā organizācija „Jehovas liecinieki”, kuru aizsākumi meklējami 19. gs. beigās ASV, bet kas Latvijā parādās jau 20. gs. 20. gados. Latvijā Jehovas liecinieki ir viena no reliģiskajām minoritātēm, kuri plašākai sabiedrības daļai asociējas ar skandālu 1996. gadā, kad 16 gadus veca meitene atteicās pārliet asinis savas reliģiskās pārliecības dēļ (viņa bija Jehovas lieciniece) un avārijā gūtu traumu dēļ slimnīcā nomira.
Neskaitāmu reliģisko kustību rašanās un pastāvēšana apgrūtina cilvēka iespējas izzināt to darbību, līdz ar to sabiedrībā arvien vairāk sāk cirkulēt nezināmas izcelsmes informācija, kas veicina dažādu mītu un neprecīza priekšstata veidošanos. Bieži vien cilvēku viedoklis par šīm organizācijām balstās uz informāciju baumu līmenī, un noteiktu faktu nepareiza interpretācija noved pie negatīvas attieksmes. Dažādas reliģiskās organizācijas netiek uztvertas kā nozīmīgs resurss sabiedrības attīstībai, kas spēj apmierināt cilvēku garīgās vajadzības un veic sociālās integrācijas un kontroles funkcijas, bet gan kā apdraudējums apkārtējiem un konfliktu avots. Tādējādi pētījuma mērķis ir raksturot Jehovas lieciniekus kā vienu no jauno reliģisko kustību virzieniem, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli par minēto organizāciju un šī viedokļa vērtējumu Jehovas liecinieku vidū.
Pētījuma mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Analizēt teorētisko materiālu par reliģiju kā sociālo institūtu un tās organizāciju tipoloģiju reliģijas socioloģijā.
2.Analizēt reliģiskā plurālisma kā sociāla fenomena veidošanās cēloņus sabiedrībā.
3.Raksturot reliģisko organizāciju „Jehovas liecinieki” atbilstoši sektas izpratnei socioloģijā un tās viedokli par sabiedrības attieksmi pret viņu reliģisko organizāciju.
4.Apzināt sabiedriskās domas ietekmējošos faktorus jauno reliģisko kustību kontekstā.
5.Noskaidrot sabiedrības viedokli par reliģisko organizāciju „Jehovas liecinieki”.…
Bakalaura darbs „Jehovas liecinieki kā viena no reliģiskā plurālisma izpausmes formām” tika veikts ar mērķi raksturot Jehovas lieciniekus kā vienu no jauno reliģisko kustību virzieniem, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli par minēto reliģisko organizāciju un šī viedokļa vērtējumu Jehovas liecinieku vidū. Darba gaitā tika izvirzīta hipotēze: sabiedrības attieksme pret Jehovas lieciniekiem ir negatīva. Bakalaura darbā ir 4 nodaļas un 7 apakšnodaļas. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, 1. nodaļā tika analizēta reliģiskā plurālisma kā sociāla fenomena veidošanās un tā izpausmes mūsdienās – jaunās reliģiskās kustības. 2. nodaļā, atbilstoši sektas izpratnei socioloģijā, tika raksturota reliģiskā organizācija „Jehovas liecinieki”, kas ir viena no jaunajām reliģiskajām kustībām. 3. nodaļā tika noskaidroti faktori, kas ietekmē sabiedrisku domu par tām. 4. nodaļā analizēta sabiedriskā doma attiecībā uz Jehovas lieciniekiem un noskaidrots, kā Jehovas liecinieki uztver šo sabiedrības viedokli. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanā tika izmantota aptaujas metode - anketēšana, bet Jehovas liecinieku vērtējuma apzināšanā – daļēji strukturētās intervijas.
- Jehovas liecinieki kā viena no reliģiskā plurālisma izpausmes formām
- Sociāli atstumto bērnu problēmas sociālā pedagoga skatījumā
- Starppersonu konflikta risināšanas taktiku atšķirības darbiniekiem vecumā no 25-35 un 45-55 gadiem X organizācijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starppersonu konflikta risināšanas taktiku atšķirības darbiniekiem vecumā no 25-35 un 45-55 gadiem X organizācijā
Diplomdarbs augstskolai60
-
Sociāli atstumto bērnu problēmas sociālā pedagoga skatījumā
Diplomdarbs augstskolai50
-
Bezdarba samazināšanas iespēju organizēšana Kurzemē
Diplomdarbs augstskolai46
Novērtēts! -
"Izdegšana" sociālajā darbā, tās profilakse
Diplomdarbs augstskolai65
-
Līdzatkarība kā problēma sabiedrībā. Atveseļošanās ceļi
Diplomdarbs augstskolai76