Pētījuma priekšmets – jauniešu interneta paradumu saistība ar trauksmes, depresijas rādītājiem un apmierinātību ar dzīvi.
Pētījuma jautājumi:
• Kādas sakarības pastāv starp jauniešu interneta lietošanas paradumiem un viņu trauksmes, depresijas rādītājiem?
• Kādas sakarības pastāv starp jauniešiem interneta lietošanas paradumiem un viņu apmierinātību ar dzīvi?
• Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp jauniešiem, kuriem ir adaptīvi interneta lietošanas paradumi, traucēti interneta lietošanas paradumi vai problemātiski interneta lietošanas paradumi, to trauksmes un depresijas rādītājos, kā arī apmierinātību ar dzīvi?
Pētījuma dalībnieki: Pētījumā piedalījās 80 respondenti, jaunieši vecumā no 20 līdz 25 gadiem (M=22,36, SD=1,75), no kuriem ir 18 vīrieši un 62 sievietes.
Instrumentārijs:
1. K.Jangas interneta atkarības skala (Young internet Addiction Test).
2. E.Dīnera apmierinātība ar dzīvi skala (Satissfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985).
3. GAD-7 pašnovērtējuma skala (General Anxiety Disorder-7).
4. Pacienta veselības aptauja - depresijas tests (PHQ-9) (The Patient Health Questionnaire-9).
.
Procedūra: Elektroniski ar interneta palīdzību (izmantojot, http//:www.visidati.lv/ elektronisko aptauju izstrādes un administrēšanas vietni) tiks aizpildītas 80 ( jeb 100%) anketas. Respondenti tiks informēti par to, ka dalība šajā pētījumā ir brīvprātīgā un aptaujas rezultāti tiks izmantoti tikai zinātniskiem mērķiem. Pētījuma datu ievākšanā un apstrādāšanā tika ievērots konfencialitātes un anonimitātes princips. Aizpildīšanai tika izmantots K. Jangas interneta atkarības tests, E.Dīnera apmierinātība ar dzīvi skala, GAD-7 pašnovērtējuma skala un pacienta veselības aptauja - depresijas tests (PHQ-9). Pētījuma aptauja tika piedāvāta latviešu valodā.
Pētījuma darba uzdevumi:
1. Izanalizēt zinātnisko literatūru un empīriskos pētījumus par jauniešu interneta lietošanas paradumiem, trauksmes, depresijas, apmierinātību ar dzīvi savstarpējo sakarību.
2. Veikt empīrisko pētījumu, aptaujājot jauniešus par interneta lietošanas paradumiem, psihoemocionālo veselību un apmierinātību ar dzīvi.
3. Pētījumā iegūto datu apstrāde un analīze.
4. Interpretēt iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus par pētāmo mainīgo sakarības raksturu.
Datu statistiskās apstrādes un analīzes metodes:
1. Pētījuma datu apstrādē tiks izmantota IBM SPSS Statistics 22 versija.
2. Datu analīzē tiks izmantotas statistiskās analīzes metodes: aprakstošā statistiskā analīze un secinošā statistika.
Darba prakstiskā lietderība: Indentificēt jauniešu interneta lietošanas paradumus un saistību starp psihoemocionālo stāvokli un apmierinātību ar dzīvi. Iegūtie rezultāti ļaus identificēt vai pastāv pārmērīgi interneta lietošanas paradumi, un to saistība ar psihoemocionālo stāvokli un ar apmierinātību ar dzīvi. Būtisks ieguvums no pētījuma būs iegūtie rezultāti, un secinājumi par kritiskām robežam saistībā ar interneta lietošanas paradumiem.
