Manuprāt, šī tēma ir aktuāla, jo jaunieši lielajā piedāvājumu klāstā arvien biežāk izvēlas produktus pēc garšas sajūtām un neaizdomājas, ko īsti viņi ar to dod organismam. Savā darbā pieminu tās vielas, ko jaunieši visbiežāk izmanto ikdienas ēdienkartē. Pēc manām domām, ka uzzinot to sastāvu un radītās sekas, jaunieši aizdomātos par saviem ēšanas ieradumiem.
Pētījuma mērķis:
izpētīt jauniešu zināšanas par veselīga uzturu jēdzienu;
Pētījuma hipotēze: jauniešiem trūkst zināšanas par veselīga uztura ieradumiem.
Pētījuma uzdevumi:
analizēt zinātnisku literatūru par veselīgu uzturu;
izstrādāt pētniecības instrumentu, lai noskaidrotu jauniešu zināšanas par šo tēmu;
veikt aptauju;
pētījuma rezultātu apstrāde, analīze un secinājumu formulēšana;
izvirzīt priekšlikumus veselīga uztura veicināšanai jauniešu vidū.
1. UZTURA NOZĪME JAUNIEŠU VECUMĀ
Mūsdienu pasaules straujas dzīves ritms jauniešu dzīvē ir ienesis daudz pārmaiņu, kā rezultātā viņi kļuvuši mazkustīgāki, bieži pārguruši ikdienas stresa dēļ, neregulāri ieturam maltītes, pārmērīgi daudz savā uzturā lietojam rūpnieciski pārstrādātus pārtikas produktus.
Daudzi jaunieši šaja vecumā ēd, atbildot uz negatīvām emocijām, piemērām, garlaicību, skumjām vai dusmām. Mūsu sabiedrība vietām meklē augstas vērtības. Ja jaunieši neatbilst šajā veidnē tie attīsta zemas pašcieņas un ķermeņa tēlu jautājumiem, kas var izraisīt depresiju. Depresija noved pie pieauguma negatīvo emociju, kas galu galā noved pie pārēšanās, tādējādi radot apburto loku.
Risinot šos cēloņus prasa jauniešus pievērsties dzīvesveida jautājumiem un veikt izmaiņas viņu paradumiem, ja tie ir vēl jauni – nav pietiekami iesakņojies šos jaunus paradumus savā dzīvē. Jauniešu vecumā nepieciešams uzņemt 2500- 2600 kcal.…