Darba tirgus stāvoklis un procesi iedzīvotāju nodarbinātības sfērā attiecas uz globālajiem sociāli – ekonomiskajiem valsts parametriem. No vienas puses darba tirgus ir ekonomiskās sistēmas elements un no tā funkcionēšanas efektivitātes ir atkarīga ekonomiskā attīstība valstī. No otras puses, tas ietekmē iedzīvotāju labklājības līmeni un lielākās daļas sociālo procesu raksturu, pastiprinot vai vājinot radušās pretrunas. Nelielā apjomā bezdarbam normāla tirgus apstākļos ir jābūt. Kāds vienmēr sev meklēs piemērotāku darbu, kāds centīsies stāties darba attiecībās pirmo reizi u.t.t. Jebkurā momentā būs brīvas darba vietas un būs cilvēki, kas tās meklē, tāpat būs arī tādi cilvēki, kas arī necentīsies atrast darbu. Taču augsts un arvien pieaugošs bezdarbs ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme.
Tirgus ekonomikas apstākļos vienmēr ir eksistējusi bezdarba problēma. Latvijā un Eiropā šī problēma kļuvusi aktuāla it īpaši pēdējā laikā, kad krīzes apstākļos strauji samazinās brīvo darba vietu skaits. Protams, bezdarbs pastavēja jau tad, kad vēl nebija reāli jūtamas ekonomiskās krīzes sekas. Vienmēr ir bijuši tādi cilvēki, kas ir bez darba - gan personisku iemeslu dēļ, gan arī tādēļ, ka nevar atrast darbu, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Savukārt tagad, ekonomiskās krīzes laikā, bezdarbs ir ļoti strauji pieaudzis. Darba devēji atlaiž cilvēkus, lai uzņēmums varētu izdzīvot šajos konkurences apstākļos. Tādā veidā uzņēmums samazina savas izmaksas un turpina darboties. Bezdarbnieku skaits ir pieaudzis arī līdz ar ļoti daudzu uzņēmumu likvidāciju. Daudzi cilvēki, ir palikuši bez darba pēc pašu velēšanās, jo neapmierina piedāvātā alga vai citi darba devēja nosacījumi darba līgumā.…