Secinājumi
Pētījuma ietvaros darba autore nonāk pie šādiem secinājumiem:
1. Valoda tiek skatīta, kā zīmju sistēma: skaņa, vārds, teikums, teksts. Bērna runa attīstās pakāpeniski – apgūstot skaņas, tiek veidots vārds, pakāpeniski tas tiek attiecināts uz konkrētu priekšmetu.
2. Bērna runa veidojas komunikācijā ar pieaugušo un vienaudžiem.
3. Vārdu krājums strauji pieaug, jo pilnveidojas fiziskā attīstība, bērns attālinās no pieaugušajiem un sāk pētīt tuvāko un tālāko apkārtni, kas veicina strauju vārdu krājuma pieaugumu.
4. Bērna intelektuālā attīstība ir saistīta gan ar iedzimtību, gan ar apkārtējās vides ietekmi. Liela nozīme ir pozitīvai atmosfērai.
5. Trīs līdz četrgadīgi bērni mācās rotaļāties, rotaļas ir vārdu krājuma veicinātājas. Pirmsskolas vecumā bērnam ir nepieciešams tāds vārdu krājums, lai viņš varētu komunicēt ar vienaudžiem (lomu rotaļu attīstība) un spētu uztvert daiļdarbus.
6. Didaktiskā rotaļa vingrina bērnu domāšanu, atmiņu, uzmanību, iztēli, vērīgumu, atjautību. Kā līdzeklis vārdu krājuma sekmīgai apgūšanai tiek izmantotas didaktiskās rotaļas, kurās bērni apgūst: krāsas, formu, materiāla īpašības, telpiskās attieksmes, skaitliskās attiecības, augus, dzīvnieku u.c. nosaukumus.
7. Didaktisko rotaļu mērķis ir sniegt prieku kopīgās darbībās, attīstīt un nostiprināt savas spējas. Ar didaktiskajām rotaļām bērns attīsta koncentrēšanās spējas un domāšanas procesus, attīsta iztēli, pilnveido priekšstatus par apkārtējo vidi, apgūst prasmi ievērot noteikumus.…