IEVADS
Pasaulē notiek arvien plašāka ekonomiskā attīstība, kuras rezultātā palielinās iedzīvotāju dzīves līmenis un cilvēku iespējas arvien pilnvērtīgāk apmierināt savas vēlmes un vajadzības. Tomēr, lai gan šī ekonomiskā attīstība kopumā ir vērtējama ļoti pozitīvi, tai ir arī savas negatīvās sekas. Par vienu no galvenajām mūsdienu pasaules attīstības problēmām tiek uzskatīts arvien pieaugošais apkārtējās vides piesārņojums. Viena no vides piesārņojuma problēmām ir lielais, cilvēku radītais atkritumu apjoms. Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta resursu otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, jo tas ir viens no veidiem kā samazināt kopējo atkritumu apjomu. Lielu daļu sadzīves atkritumu sastāda iepakojums, kura savākšanai, atkārtotai izmantošanai un otrreizējai pārstrādei daudzās attīstītas pasaules valstīs tiek pievērsta būtiska uzmanība. Pateicoties Eiropas Savienības direktīvu prasībām, arī Latvijas valsts politika šobrīd ir vērsta atkritumu apsaimniekošanas nozares sakārtošanas un attīstības virzienā.
Šobrīd lielākajā daļā attīstīto pasaules valstu pastāv dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kuras mērķis ir veicināt izlietoto dzērienu iepakojumu efektīvu savākšanas procesu. Šī sistēma nodrošina patērētājam iespēju saņemt atpakaļ depozītu, kas, iegādājoties dzērienu, tika samaksāts par iepakojumu. Šādi pircējs maksā par produktu - dzērienu, nevis tā iepakojumu. Lielākajā daļā attīstīto valstu šīs sistēmas efektīva darbība tiek organizēta izmantojot izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas automātus. Latvijā iepakojuma depozīta sistēma šobrīd darbojas salīdzinoši neefektīvi. Pircējam ir iespēja atgūt tikai par konkrēta veida stikla pudelēm samaksāto depozītu. Turklāt stikla taras savākšanas process Latvijā tiek organizēts tikai manuāli, lai gan pasaulē arvien populārāka kļūst šī procesa automātiska organizēšana.
Šajā darbā sīkāk tiks apskatīts un analizēts esošais stāvoklis Latvijā izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas un pārstrādes nozarē. Galvenā uzmanība tiks veltīta situācijai, kas saistīta ar stikla taras un PET pudeļu savākšanu un pārstrādi. Tiks apskatīts, kā šobrīd tiek organizēts un noris izlietoto dzērienu iepakojumu (stikla taras un PET pudeļu) savākšanas un pārstrādes process valstī, kādas ir galvenās šai nozarē esošās problēmas un kādas ir potenciālās nozares attīstības un izaugsmes iespējas. Īsumā tiks apskatīta arī Somijas dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas darbība.
Darbā tiks analizēta iespēja organizēt izlietoto dzērienu iepakojumu savākšanas procesu automātiski, izmantojot speciāli šim nolūkam radītas ierīces (izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas automātus), kuras jau veiksmīgi darbojas vairumā attīstīto valstu.
Esošās situācijas raksturošanai galvenokārt ir izmantoti Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes, Somijas Statistikas, Somijas Vides ministrijas, Latvijas Vides ministrijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, SIA ‘’Latvijas Zaļais punkts’’ un apvienības ‘’Zaļā josta’’ publicētie dati un informācija, kā arī pievērsta uzmanība Eiropas Savienības, Somijas un Latvijas Republikas likumdošanai un to prasībām atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma atkārtotas izmantošanas un pārstrādes jomā.
Darba mērķis ir analizēt iespēju ieviest Latvijā izlietoto dzērienu iepakojumu depozītu saņemšanas sistēmu, kura tiktu organizēta izmantojot izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas automātus.
Darba uzdevumi ir:
• izpētīt stikla un PET pudeļu pārstrādes procesu un tā norisi;
• analizēt Latvijas Republikas un Eiropas Savienības likumdošanu, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu, iepakojuma atkārtoto izmantošanu un otrreizējo to pārstrādi;
• izpētīt šī brīža situāciju Latvijā stikla taras un PET pudeļu savākšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes jomā;
• analizēt Somijā pastāvošo depozīta sistēmu, izlietoto dzērienu iepakojumu savākšanas procesa norisi, esošo likumdošanu un statistiku;
• izpētīt pasaulē esošo piedāvājumu izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas automātu jomā – apskatīt nozīmīgākos izplatītājus un viņu piedāvātos modeļus;
• secināt, kas varētu ietekmēt, veicināt vai traucēt, izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas automātu sekmīgu ieviešanu un darbību Latvijā;
Darba izstrādāšanas gaitā tika izmantotas analoģijas un statistisko datu analīzes metodes, tika veikta datu un citas informācijas pētīšana, analizēšana un salīdzināšana, kā arī esošās situācijas raksturošana.
Šī darba izstrādāšana tika veikta laika periodā no 2006.gada augusta līdz 2007.gada aprīlim, analizējot pieejamos datos par 2001. līdz 2005. gadu.
Šajā darbā netiek apskatīts alumīnija un tērauda dzērienu iepakojums, tā savākšanas un pārstrādes process valstī. Šobrīd Latvijā nenotiek ne šo materiālu iepakojumu pārstrāde, ne to atkritumu atsevišķa dalīšana.
Izstrādātais darbs sastāv no astoņām nodaļām. Pirmā nodaļā ir vispārīgi apskatīti sadzīves atkritumi un iepakojums, kā arī to sastāvs un apjoms Latvijā. Otrā nodaļā ir raksturots stikla, plastmasas un PET pudeļu pārstrādes process.…
