NOBEIGUMS
Darbam izvirzītais mērķis ir sasniegts – analizēta īres tiesiskā regulējuma vēsture un attīstība Latvijas Republikā, tika konstatētas līdzīgais un atšķirīgais starp Latvijā pastāvošām, jaunpiedāvātām un citās Eiropas valstīs spēkā esošām tiesību normām. Tika konstatētas iespējamās problēmas tiesību normu piemērošanā, ka arī piedāvāti tādu problēmu risinājumi.
1. Īres tiesiskais regulējums Eiropas valstīs raksturojās ar sociāli aizsargājošās funkcijas pastiprinājumu ārējo apstākļu ietekmē, tādiem kā rūpnieciskā revolūcija, kari, neatkarības atgūšanas sociāli ekonomiskie faktori.
2. Sociālekonomiskās stabilitātes laikā valstī īrnieka interešu pārmērīga aizsardzība traucē gan būvniecības sektora attīstību, gan konsekventi ietekmē īres tirgus attīstību un pasliktina īrējamo dzīvojamo telpu pieejamību.
3. Taisnīga būtu arī pretējā tēze – īres attiecību liberalizācija sekmēs gan valsts ekonomisko attīstību, gan palielina īres mājokļu pieejamību.
4. Ekonomikas ministrijas piedāvātais jauns likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” noteikti ir vērtējams ka pozitīvo pārmaiņu faktors īres tirgus attiecībās. Proti:
4.1. Likumprojektā definētas tiesību normas skaidri nošķir īres attiecības piederību pie saistību vai lietu tiesībām, tieši tādā veidā, ka tas līdz šīm bija noteikts Civillikumā. Šāds regulējums, cita starpā, izbeigs pastāvošo "fiktīvo īres līgumu" problēmu;
4.2. Vēsturisko īres līgumu neiekļaušana jaunpiedāvātā likuma tvēruma pozitīvi ietekmēs to spēkā stāšanas laiku. Jāpiebilst, ka analizējot Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus attiecībā uz šo jautājumu - jebkāds risinājums (vēsturisko īres līgumu izbeigšana ar likumu, vēsturisko īrnieku interešu turpmāka aizsardzība vai likumdevēja lēmuma nepieņemšana šajā jautājumā) iekļausies pastāvošā regulējumā un Satversmes tiesas nolēmumos noteiktā;
4.3. Likumprojektā paredzētais saistību bezstrīdus izpildes mehānisms ir atbalstāms un to var uzskatīt par inovatīvo risinājumu citu Eiropas valstu īres attiecību regulējumu vidū.
…