1.1. Dažādas pieejas “izdegšanas” termina definēšanā
Identificējot “izdegšanu”, plaša uzmanība tiek pievērsta stresam darbā, kas savukārt ietekmē personālu. Pirmo reizi sociālā darba literatūrā 1974. gadā to minēja Ņujorkas psihologs Herberts J. Freidenbergers (Herbert J. Freudenberger), attiecinot to uz emocionālo un fizisko nogurumu, ko rada darba apstākļi. [2:578]. Kopš tā laika “izdegšana” ir kļuvusi par visaptverošu frāzi, kas apzīmē netikšanu galā. [3:12] 1981. gadā Filadelfijā notika nacionāla konference par “izdegšanu”, kas apliecina, ka “izdegšanas” problēma ir aktuāla. [7:232] Īpaši bieži tā ir sociālo darbinieku vidū, jo viņi ir tās palīdzošās profesijas pārstāvji, kuri strādā ar mazpateicīgu cilvēku kontingentu. Daudzi sociālie darbinieki apgūst profesiju ar idealizētu misijas sajūtu vai aicinājumu palīdzēt citiem. Šie faktori veicina jūtīgumu pret “izdegšanu”, un īpaši augsts “izdegšanas” risks ir karjeras sākuma gados, kad jaunie sociālie darbinieki saskaras ar sava aroda realitāti, ar klientiem, ar savu kā praktiķa kompetenci.
“Izdegšana” nav skaidri definēts jēdziens, nedz arī ir skaidri noteikts teorētiskais modelis. Tāpēc liela daļa pētījumu ir veltīta “izdegšanas” definēšanai un ar to saistīto attieksmju, jūtu un uzvedības identificēšanai. Ir vairākas definīciju grupas, kuru pamatā ir dažāds izteiksmes veids. Kopumā var izdalīt 3 definīciju grupas: aprakstošās, kuras sīkāk var iedalīt divās daļās – ar akcentu uz simptomiem un laiku, frāžveidīgās un akadēmiskās.
Lielākā daļa no definīcijām, kas ir iepazītas, ir simptomu aprakstošās, kas veido pirmo definīciju grupu. Dažas no tām ir sekojošas.
“Izdegšana” ir fiziska, emocionāla un garīga pārguruma stāvoklis, ko iezīmē fizisks iztukšojums un hronisks nogurums, bezpalīdzīguma un bezcerības sajūta un negatīva priekšstata par sevi un negatīvu attieksmju attīstīšanās pret darbu, dzīvi un citiem cilvēkiem. [32]
“Izdegšana” ir fiziska, emocionāla un garīga pārguruma stāvoklis, ko izsauc nereāli augstas vēlmes un iluzori, neiespējami mērķi. [35]
“Izdegšana” ir pārguruma vai frustrācijas stāvoklis, kuru izraisa nodošanās mērķim, dzīves veids vai attiecības, kuras nespēj radīt gaidīto atalgojumu. [26]
Visas iepriekš minētās definīcijas uzskaita “izdegšanas” simptomus un iemeslus, tāpēc ir simptomu aprakstošās, un līdz ar to ir noderīgas plašākam nespeciālistu lokam.
Vēl “izdegšana” tiek definēta, par atskaites punktu ņemot laiku, norādot, ka tas ir pocess, kas notiek ar sociālo darbinieku.
…
