IEVADS
“ISPS Kodeksa pielietošanas tendences un uzlabošanas iespējas” diplomdarba mērķis ir veikt Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS Kodekss) pielietošanas analīzi un tās efektivitātes novērtējumu. Diplomdarba pamatmērķu sasniegšanai izvirzīti atsevišķi tam pakārtoti uzdevumi.
Pēc traģiskiem notikumiem ASV 2001. gada 11. septembra Apvienoto Nāciju Organizācija uzdeva Starptautiskajai Jūrniecības Organizācijai (IMO) izstrādāt noteikumus, kas būtu vērsti pret terorismu un veicinātu jūrniecības objektu aizsardzību. ISPS kodekss tika pieņemts 2002. gada 13. decembrī Londonā, IMO dalībvalstu Diplomātiskajā konferencē un stājies spēkā visās IMO dalībvalstīs 2004. gada 1. jūlijā.
Teroraktu skaits uz sauszemes vai gaisā ir neapšaubāmi lielāks, nekā uz jūras. Bet to sabiedriskā nozīme ir ārkārtīgi liela, un politiskais efekts katra tāda akta izdarīšanas gadījumā ir ievērojams. Pret bīstamo kravu pārvadātāj kuģiem, stacionārajām platformām, kas izvietotas kontinentālajos šelfos, mobilajām urbšanas iekārtām un citiem objektiem veikto teroraktu rezultātā izdarītie bojājumi līdztekus cilvēku upuriem var radīt smagas ekoloģiskās sekas. Atšķirībā no pirātiskiem uzbrukumiem ar izteiktiem pirātu darbības reģioniem, jūras terorisms ir mazāk izpētīts un var notikt jebkurā pasaules vietā.
Situācija pasaulē liecina, ka terorakti tiek veikti gan ostu teritorijās, iekšējos ūdeņos, teritoriālajā jūrā un atklātā jūrā. Uz jūras izdarīto teroraktu analīze liecina, ka vislielākajam draudiem kuģi ir pakļauti rajonos ar ievērojamu politisku nestabilitāti un kara aktivitāti. Ļoti aktuāla ir arī pirātisma problēma. Pirātisko un bruņoto uzbrukumu skaits kuģiem paliek nemainīgs. Tas liecina, ka pastāvošo dokumentu efektivitāte cīņā pret šim nelikumīgajām darbībām ir zema.
Lai palielinātu kuģošanas aizsardzību, vienotas starptautiskas struktūras izveide radīja ISPS kodeksu. Kodekss ir paredzēts cīņai pret terorismu, bet ir efektīvs arī pret pirātismu un bruņotiem uzbrukumiem kuģiem. Turklāt, tas ir pirmais dokuments IMO vēsturē, kas uzliek pienākumus arī ostām, jo kuģis un osta no aizsardzības viedokļa ir divas savstarpēji saistītas vienības. Izveidot vienotu, saskanīgu preventīvu pret teroristisko pasākumu sistēmu, dodot iespēju valdībām, mainoties apdraudējuma veidam vai līmenim, veikt arī attiecīgas izmaiņas atbilstoši kuģu ievainojamībai ir ISPS kodeksa ieviešanas uz kuģa nolūks.
Tas sastāv no divām sadaļām – A un B. Kodeksa A sadaļa (obligātā) ietver detalizētas aizsardzības prasības, kādas būtu jāveic valstu valdībām, ostu pārvaldēm un kuģošanas kompānijām. Otrā, B sadaļa (rekomendējošā), ietver ieteikumus, kā izpildīt A sadaļas obligātās prasības. ISPS kodekss ievieš papildus prasības dalībvalstīm, kuģošanas kompānijām un ostas iekārtām. Šāda rakstura noteikumi skārās jūrniecības industrijā iesaistīto pušu uzmanība cīņai pret terorismu pirmo reizi. Taču, neskatoties, ka ISPS kodekss darbojas jau 6 gadus, vienota jūras terorisma definīcija vēl joprojām nav noteikta.
ISPS kodeksa prasību izpilde uz kuģiem prasa ievērojamus ieguldījumus no kuģošanas kompānijām un kuģu īpašniekiem. Tomēr, neievērojot starptautiski noteiktās prasības, kuģi nevar piedalīties starptautiskās kuģošanas nodrošināšanā.
Diplomdarbā tika izpētīti ISPS kodeksa priekšnosacījumu pielietošana un uzlabošana uz kuģiem. Izvērtējums un prasību pārskats veikts lai īstenot diplomdarba mērķi.
1. Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa1 rašanas cēloņi
1.1. Terorisms jūrniecības industrijā
Par spīti spēkā esošajai bruņojuma kontroles līgumu sistēmai, kuras uzdevums ir ierobežot masu iznīcināšanas ieroču vai to nesēju izplatību, tie tomēr nonāk arvien vairāk valstu un pat nevalstisku veidojumu rīcībā, tādējādi radot risku starptautiskajai aizsardzībai un stabilitātei.
Kā risks starptautiskajai stabilitātei un aizsardzībai ir vērtējama starptautiskā terorisma izplatība, kas var izpausties arī kā politisks terorisms. Šajā jomā negatīvas iezīmes ir vērojamas pēdējos gados - teroristisko grupu bīstamību palielina notiekošie globalizācijas procesi, kā rezultātā par terorisma upuri var kļūt jebkura pasaules valsts. Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar iespējamu pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus pasaulei. Starptautiskajam terorismam raksturīga globāla tīkla izveide un teroristisko organizāciju vadības decentralizācija, kas apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst teroristu aktivitātes. 2001. gada 11. septembra traģiskie notikumi ASV pievērsa nopietnu sabiedrības uzmanību terorisma jautājumiem.
Pirmais starptautiskā terorisma vilnis, kura sākumu rietumu analītiķi datē ar 1968. gadu, satrauca daudzas pasaules valstis ar virkni neskaitāmu teroraktu, kas bija vērsti galvenokārt pret aviolīnijām un gaisa transportu. Pēc tam, kad valstiskās un komerciālās aviokompānijas īstenoja virkni aizsardzības pasākumu civilajā aviācijā, par teroristu mērķiem kļuva lidostas, diplomātiskās misijas, politiskas un biznesa organizācijas, kā arī daudzu valstu Drošības dienesti. Terorisma ierobežošanas pasākumi, īpaši gaisā un uz sauszemes, liek teroristiem meklēt jaunus un mazāk aizsargātus objektus.
Paredzams, ka tuvākajā nākotnē starptautiskais terorisms akcentēs savu uzmanību uz daudz pieejamākiem jūrniecības industrijas objektiem - ostām un kuģiem. Pēdējo gadu laikā nav novērojams ļoti straujš teroristisko akciju skaita pieaugums uz jūrniecības objektiem, lai gan atsevišķi terorakti bija novērojami dažādos pasaules reģionos. Tomēr terorisma problēmu pētījumu materiālos tiem nebija pievērsta uzmanība, līdz ar to arī šīs problēmas analīze netika veikta pienācīgā līmenī.
…
