Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā atsavināšanas darījuma rezultātā kā atvasinātais īpašuma rašanās veids

NOBEIGUMS
Secinājumi:
1. Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā ir obligāta, jo tikai tad nekustamais īpašums var atrasties civiltiesiskajā apritē, tostarp var tikt atsavināts. Civillikuma 993. pants nosaka, ka zemesgrāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa. Likumdevējs nav paredzējis sankcijas tiem, kas to nav savlaicīgi izdarījuši, bet katram īpašniekam ļauj patstāvīgi izlemt šī jautājuma sakārtošanas prioritāti atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka zemesgrāmatas aizsargā īpašnieka tiesības attiecībā uz trešajām personām
2. Slēdzot atsavināšanas līgumu kā civiltiesisku darījumu, ko regulē saistību tiesību normas, veidojas pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz nekustamu lietu, ko regulē lietu tiesības.
3. Nekustamas lietas ir zemes gabali, kā arī būves un dzīvokļa īpašumi, kas saskaņā ar likumu ir ierakstāmi zemesgrāmatā kā patstāvīgi nekustami īpašumi. Visas pārējās ķermeniskās lietas, kas nav uzskatāmas par nekustamām lietām vai to daļām, ir kustamas lietas.
4. Rīcības tiesības ir visbūtiskākais īpašuma tiesību satura elements. Izmantojot rīcības tiesības nekustamā īpašuma īpašnieks ar tiesiska darījuma palīdzību var izbeigt savas īpašuma tiesības, nodot citām personām valdījuma vai lietojuma tiesības, mainīt nekustamā īpašuma sastāvu, lietošanas mērķi.
5. Lietu tiesību, tai skaitā īpašuma tiesību pastāvēšanai un saturam, jābūt darītam zināmam trešajām personām caur ierakstiem zemesgrāmatā, ar kuriem tiek nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
6. Būtisks un līdz galam neatrisināts paliek jautājums par to vai nekustamā īpašuma faktiska nodošana ir tā prasība, kas nepieciešama īpašumtiesību pārejai, vai par nekustama īpašuma nodošanu uzskatāms fakta, ka starp atsavinātāju un ieguvēju ir parakstīts nostiprinājuma lūgums par ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu.
…