Secinājumi un priekšlikumi
Veicot pētījumu un izstrādājot investīciju projektu kuģu fārvateru izskalošanas seku mazināšanai un novēršanai, kā arī Baltijas jūras krastu erozijas preventīvajiem pasākumiem, autore nonāca pie vairākiem secinājumiem, no kuriem galvenie ir sekojoši:
1) projektu ekonomiskās lietderības izvērtēšanas teorētiskajiem aspekti ir projekta finanšu rādītāju analīze un projekcijas, kas atspoguļo projekta realizācijas finanšu rādītājus un kopējo projekta efektivitāti;
2) investīcijas ir finanšu un materiāli-tehnisko resursu ieguldījumi ar mērķi gūt sociālu, ekoloģisku vai ekonomisku efektu. Turklāt jebkura investīciju forma paredz kapitāla ieguldījumu tagadnē ar mērķi gūt rezultātus nākotnē;
3) krastu erozija principā ir dabisks process, tā var rasties arī dēļ cilvēka darbības;
4) apmēram 65% no Latvijas piekrastes ir definētas par skartām no erozijas puses dažādos intensitātes aspektos - krastu erozijas apjomi LR sastāda apmēram 0,2 – 0,5 metrus gadā, savukārt atsevišķās vietās šie apjomi sasniedz pat 5-6 metrus īpaši nelabvēlīgos laika apstākļos gada griezumā;
5) kuģu ceļu (fārvateru) izskalošana krastu erozijas rezultātā negatīvi ietekmē ostu attīstību, kas, savukārt, atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo ostu infrastruktūru, radot papildus izdevumus ostām un kavē valsts kopējo ekonomisko attīstību;
6) fārvateru kvalitāte ir cieši saistīta ar LR ekonomisko labklājību un ilgtspējīgu attīstību;
7) ostas kā tādas savā ziņā stimulē krastu eroziju, bet krastu erozija, savukārt, negatīvi ietekmē ostas un fārvaterus;
8) preterozijas pasākumus var iedalīt masīvās hidrotehniskās būvēs, bez-konstrukciju risinājumos (manipulācijās ar sanešu materiālu) un ‘‘zaļajos” pasākumos;
9) kuģu fārvateru padziļināšanas darbos iegūtās grunts (smilts) pārvirzīšana uz piekrasti, kur smiltis tiek aizskalotas jūrā, ir atzīts kā efektīvs pret-erozijas pasākums;
10) fārvateru padziļināšana ļauj apkalpot kuģus ar lielāku iegrimšanas līmeni un kravu celšanas / nešanas spēju.
…