Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:247064
 
Vērtējums:
Publicēts: 22.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 35 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    5
1.  SUGU MAIŅA LATVIJAS VEĢETĀCIJĀ    7
1.1.  INVAZĪVĀS SUGAS    7
1.1.1.  Introdukcijas loma invazīvo sugu izplatība    8
1.1.2.  Invazīvās sugas piekrastes biotopos    9
1.1.3.  Invazīvās sugas sausajos priežu mežos    10
1.1.4.  Vārpainā korinte    11
1.1.5.  Krokainā roze    12
1.1.6.  Invazīvās augu sugas kā globāla problēma dabas daudzveidības saglabāšanā    13
1.1.7.  Invazīvo sugu ierobežošana    15
2.  PĒTĪTĀS TERITORIJAS APRAKSTS    17
2. 1.  PIEJŪRAS ZEMIENES RAKSTUROJUMS    17
2.1.1.  Kāpas    17
2.1.2.  Priekškāpas    18
2.1.3.  Pelēkās kāpas    19
2.1.4.  Sausieņu meži    20
2.1.5.  Jūrmalas pilsētas meži    21
2.1.6.  Augsnes Jūrmalas mežos    22
2.1.7.  Augsnes ķīmiskie elementi    22
2.2.  RAGAKĀPAS DABAS PARKS    24
2.2.1.  Teritorijas fiziski - ģeogrāfiskais raksturojums    24
2.2.2.  Ģeoloģija, ģeomorfoloģija    25
2.2.3.  Klimats    26
2.2.4.  Augsnes    27
3.  MATERIĀLI UN METODES    28
3.1.  LAUKA METODES    28
3.2.  DATU APSTRĀDES METODES    29
4.  REZULTĀTI UN TO ANALĪZE    31
4.1.  VĀRPAINĀS KORINTES IEROBEŽOŠANAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS    32
4.2.  KROKAINĀS ROZES IEROBEŽOŠANAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS    39
  SECINĀJUMI    44
  PRIEKŠLIKUMI    45
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    46
  PIELIKUMI    49
Darba fragmentsAizvērt

Eiropas mērenajā zonā, kurā ietilpst arī Latvija, šobrīd vērojama visai intensīva augu sugu imigrācija no dienvidu reģioniem, kam seko pakāpeniska augu sabiedrību pārvietošanās no dienvidiem uz ziemeļiem (cit. pēc . Laiviņš 1998).
Veģetācijas sinantropizācija Latvijā pēdējos gados ir saistīta ar biežu svešzemju sugu ienākšanu un naturalizēšanos, kā arī ar neofītu (sugas, kuras Latvijā ienākušas 17. – 20. gs.) augu sabiedrību veidošanos (Laiviņš, Laiviņa 1991cit. pēc Laiviņš 1998).
Svešo sugu ienākšana Latvijā ir nozīmīgs veģetācijas izmaiņu cēlonis. Par to liecina fakts, ka apmēram 1/3 (633 sugas) no kopējā augu sugu skaita ir svešās sugas (Gavrilova, Šulcs 1999).
Starp kultūrbēgļiem ir daudz rožu dzimtas koku un krūmu, tai skaitā arī krokainā roze Rosa rugosa, kura ieviesusies gan kāpās, gan mežos (Laiviņš 1998, Vides nacionālā monitoringa programma 2002).
Galvenie svešzemju sugu ienākšanas ceļi Latvijā ir Baltijas jūras piekraste un upju ielejas, kas ir dabiskie migrācijas ceļi, kā arī autoceļi, dzelzceļi un ostas, kas ir atropogēnie augu migrācijas koridori. Ar svešajām sugām visbagātākais ģeobotāniskais rajons Latvijā ir Piejūras zemiene. Ja aplūko atsevišķu svešo sugu grupu galvenos izplatības rajonus, redzams, ka svešās sugas, kuras pagaidām vietējā florā ir nenoturīgas sugas, visvairāk ir tieši Piejūras zemienē, kur atrodas lielākās ostas un rūpniecības centri.


1.1. INVAZĪVĀS SUGAS

Sugas, kuras dzīvo tagadējos vai kādreizējos to dabiskajos izplatības apgabalos jeb areālos, sauc par dabiskajām sugām.
Savvaļā augošos un bez cilvēka palīdzības vairoties spējīgos no citām zemēm ievestos kultūraugus – lauksaimniecības augus un dekoratīvos augus sauc par dārzbēgļiem. Sugas, kuras ir ievestas pilnīgi netīšām sauc par ievazātajām jeb adventīvajām sugām.
Sugas, kuras aug ārpus sava dabīgā izplatības areāla, saucamas par invazīvajām vai svešajām sugām.
Par svešajām sugām sauc sugas, kuras aug savvaļā un būtiski neietekmē ekosistēmu, kurā tās atrodas. Svešās sugas, kuras izplatās pārāk labi, veidojot biezas audzes un izspiež vietējās sugas no dabiskajām augšanas vietām sauc par invazīvajām (arī ekspansīvajām, agresīvajām) sugām. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties