Bakalaura darbs ar nosaukumu "Intīmo attiecību novērtējuma atšķirības vīriešu un sieviešu grupās agrīnā un vidējā brieduma vecumposmu izlasēs". Saņemts vērtējums "9". Pētījumā veikta, gan kvalitatīva, gan kvantitatīva izlašu izpēte. Fragments no ievada:
Partnerattiecību izveidošana ir viens no svarīgākajiem indivīda uzdevumiem dzīves laikā.
Sākot jau no agrīnā brieduma pirmajiem gadiem aktualizējas vajadzība pēc intīmām attiecībam
ar uzticamu partneri (Conger, Cui, Bryant, & Elder, 2000). Arī vidējā brieduma vecumposmā
partnerattiecības ir viens no svarīgākajiem sociālajiem elementiem pieaugušo dzīvē, un to
stabilitāti uzskata par vienu no personības brieduma pazīmēm (Ruff & Singer, 2002; Lanz &
Tagliabue, 2007).
Dažādi autori, gan agrākos (Schaefer & Olson, 1981; Thompson & Walker, 1989; Orosan
& Schilling, 1992), gan jaunākos (Laurenceau & Kleinman, 2006; Mitchell, 2008; Ponti,
Guarnieri, Smorti, Tani, 2010; Lawrence, 2011; Randall & Schoebi, 2015) pētījumos pierādījuši,
ka intimitāte, kas ir viens no svarīgākajiem partnerattiecību komponentiem. Tieši intimitāte
partnerattiecībās ir tas komponents, kas nosaka, cik funkcionāli un laimīgi ir abi partneri savā
savienībā, taču tikai spēja uzturēt intimitāti, paredz šo savienību eksistējošu daudzu gadu
garumā. Ne jau velti tieši nespēja pietiekamā līmenī apmierināt savas vēlmes pēc intimitātes
bieži tiek atzīts, kā galvenais motīvs, kāpēc cilvēki meklē palīdzību pie psihoterapeitiem, kā arī
viens no galvenajiem pāru attiecību šķiršanas iemesliem (Moss & Schvebel, 1993).
Taču gan senākos pētījumos (Schaefer & Olson, 1981; Tolstedt & Stokes, 1983), gan
pavisam neen veiktos pētījumos pierādīts, ka partnerattiecību intimitātes svarīgākais komponents
ir emocionālā intimitāte (Randall & Schoebi, 2015; Bradbury & Karney, 2010). Taču par to vai
atšķiras intīmo attiecību novērtējums vīriešiem un sievietēm, zinātnieku viedokļi dalās.
Pastāv pētnieku viedokļi par to, ka sieviešu un vīriešu intīmo attiecību novērtējuma
atšķirības ir samērā lielas, jo vīriešiem ir lielāka vajadzība pēc seksuālās intimitātes, bet
sievietēm pēc emocionālās intimitātes (Thompson & Walker, 1989; Greeff & Mahlerbe, 2001;
Hook, Gerstein, Detterich & Gridley, 2003). Taču citu līdzīgu pētījumu rezultāti liecinājuši, ka
izteiktas dzimumatšķirības intimitātes uztverē nepastāv (Reis, 1998; Mackey, Diemer &
O’Brien, 2000; Gaia, 2002). Šie pilnīgi atšķirīgie zinātnieku viedokļi pierāda, ka tēma par
partnerattiecību intimitātes dzimumatšķirībām līdz šim nav pietiekoši izpētīta.
Šajā bakalaura darba pētījumā par pamatu ņemts Šafera un Olsona intīmo attiecību
novērtējuma modelis, kas sastāv no dažādiem intimitātes aspektiem – emocionālās, sociālās,
seksuālās, intelektuālās un izklaides intimitātes (Schaefer & Olson, 1981).
