1. Sabiedriskās attiecības valstiskajās struktūrās
Valsts ir viens no tiem vārdiem, kurus cilvēki lieto bieži un daudz un dažādos kontekstos, un kuram veidojas savs priekšstats par to, ko apzīmē ar šo vārdu. Šiem priekšstatiem var būt gan ikdienas raksturs, gan teorētisks raksturs. Biežāk šis priekšstats ir ikdienas rakstura, piemēram, valsts asociējas ar kādu institūciju vai institūciju sistēmu, citkārt valsts iegūst kādas īpašas, cilvēkiem pāri stāvošas organizācijas tēla veidolu, citkārt – asociācijas ir ar valsts amatpersonām. Taču teorētiskais priekšstats apkopo sevī samērā daudz kaut kādā ziņā vienveidīgu valstu svarīgākās īpašības. Piemēram, ņemot vērā valsts vēsturisko attīstību, kas nosaka arī valsts teorētiskās izpratnes izmaiņas – veidojas un laika gaitā cita citu nomaina arī dažādas teorijas, sākot ar ekonomisko (Platons un Sensimons) un beidzot ar sabiedriskā līguma teoriju (H. Grocijs, D. Loks, T. Hobs, D. Didro, P. Holbahs, Ž. Ruso u.c.).
Lai kāda būtu valsts izpratne agrāk un tagad, tā tomēr ir saistīta ar kādiem konkrētiem cilvēkiem, kuriem jādarbojas sabiedrības interešu labā. Valdība ietekmē visu sabiedrību. Tāpēc tai nepārtraukti ir nepieciešams uzturēt kontaktus ar sabiedrību. Ja pilsoņi nav informēti par valdības darbību un netiek aktīvi iesaistīti tās darbībās, tautas ievēlētie ierēdņi var zaudēt tiešu saikni ar patiesajām viņu atbalstītāju vajadzībām un interesēm. Džeims Medisons ir teicis: “Tautas valdība bez informācijas par tautu vai bez iespējas iegūt šādu informāciju nav nekas cits kā vien farsa vai traģēdijas, vai pat farsa un traģēdijas sākumlēciens”1
Valstiskās struktūras darbojas visas sabiedrības labā un interesēs, un nav svarīgi vai tie ir masu saziņas līdzekļu pārstāvji, privātos uzņēmumos strādājošie cilvēki, valsts vai pašvaldību ierēdņi, sabiedriskās organizācijas, valsts institūciju un valdības vadītāji un darbinieki, vai kāds cits sabiedrības loceklis.…