Diplomdarbs
Tehnoloģijas
Datori, elektronika, programmēšana
Internetā ievietojamo JAVA appletu izstrāde mācību līdzek...-
Internetā ievietojamo JAVA appletu izstrāde mācību līdzekļiem
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 7 | |
I. | Valodas Java arhitektūra | 8 |
1.1. | Java – interpretējamā valoda | 8 |
1.2. | Java – objekt – orientēta valoda | 9 |
II. | Valodas Java iespējas lietotājiem | 10 |
III. | JAVA appletu izveide | 12 |
3.1. | Vispārējās ziņas par appletiem | 12 |
3.2. | Appleta iekļaušana HTML - dokumentā | 12 |
3.3. | Taga | 13 |
3.4. | Appleta ielādes cikls | 14 |
3.5. | Java nesavietojamās Internet pārlūkprogrammas | 15 |
IV. | Vienkārša Java appleta izveide | 17 |
4.1. | HelloWorld appleta izveide | 17 |
V. | Zīmēšana appleta logā | 20 |
5.1. | Appleta DrawApplet darbības analīze | 22 |
5.1.1. | init() | 22 |
5.1.2. | mouseDown() | 23 |
5.1.3. | mouseMove() | 24 |
5.1.4. | paint() | 24 |
VI. | Ģeometrisku figūru zīmēšana | 26 |
6.1. | Līnijas | 26 |
6.2. | Taisnstūri un kvadrāti | 26 |
6.3. | Daudzstūri | 28 |
6.4. | Ovāli un apļi | 30 |
6.5. | Segmenti | 31 |
VII. | Applets ar vadības elementiem | 32 |
7.1. | Appleta InternetApplet darbības apraksts | 34 |
7.1.1. | Metodes init() apraksts | 35 |
7.1.2. | Metodes action() apraksts | 37 |
7.1.3. | Metodes paint() apraksts | 38 |
7.2. | Pogas, kas maina appleta fona krāsu | 39 |
VIII. | Sarežģītu appletu projektēšana | 41 |
8.1. | Appleta dzīves cikla četri etapi | 41 |
8.2. | Dzīves cikla aprakstāmo metožu pārdefinēšana | 42 |
8.3. | Appletu konfigurācijas | 43 |
8.3.1. | Lietotāju tipi | 43 |
8.3.2. | Parametri un appleti | 44 |
8.3.3. | Appleta parametra izmantošana | 45 |
8.3.4. | Vairāki parametri | 46 |
8.3.5. | Parametru nozīme pēc noklusēšanas | 48 |
IX. | Attēli appletos | 51 |
9.1. | Metožu getDocumentBase() un getCodeBase() apraksts | 51 |
9.2. | Attēla ielāde | 52 |
9.3. | Attēla izvade uz ekrāna | 52 |
9.4. | Attēla izvade appletā | 53 |
X. | Skaņas atskaņošana | 55 |
10.1. | Skaņas atskaņošana appletos | 55 |
10.2. | Skaņas vadīšana | 56 |
10.3. | Audioklipa izmantošana appletos | 57 |
XI. | Sarakstu veidošana appletos | 59 |
11.1. | Sarakstu iespējas | 60 |
11.2. | Sarakstu pielietošana | 61 |
XII. | Ievades rinda un ievades lauks | 64 |
12.1. | Ievades rindu veidošana | 64 |
12.2. | Ievades lauka veidošana | 64 |
12.3. | Teksta ievadīšanas kopējās komponentu īpašības | 65 |
12.4. | Ievada rindas iespējas | 65 |
12.5. | Ievades lauka iespējas | 66 |
12.6. | Ievades rindu un ievades lauku izmantošana | 67 |
XIII. | Klaviatūras un peles notikumi | 70 |
13.1. | Klaviatūras notikumi | 70 |
13.2. | Peles notikumi | 72 |
13.2.1. | Appleta LineDraw apraksts | 77 |
XIV. | Rindu izmantošana | 81 |
14.1. | Klases String izmantošana | 81 |
14.2. | Informācijas iegūšana par String objektu | 82 |
14.3. | Rindu salīdzināšana | 85 |
14.4. | Rindu izdalīšana | 88 |
14.5. | Klases StringTokenizer izmantošana | 92 |
XV. | Java appleti salīdzinājumā ar pielikumiem | 95 |
Nobeigums | 97 | |
Literatūras saraksts | 98 |
Valoda Java ir objekt – orientēta valoda, kas ļoti labi pielāgota darbam tīklā. Viena no valodas Java galvenajām iezīmēm ir tā, ka izmantojot to var veidot Internetā ievietojamos Java appletus.
Darbā tiek apskatīti 20 strādājošu appletu piemēri un to darbība. Kā arī parādīts kā šos appletus ietvert HTML – dokumentos. Tiek aplūkota kā vienkāršo, tā arī interaktīvo appletu izveide.
Programmēšanas valoda Java ir izstrādāta, lai atvieglotu darbu ar datoru izmantojot Internet pārlūkprogrammu līdzekļus. Šobrīd uz katra datora ir Internet pārlūkprogramma. Savukārt, katra Internet pārlūkprogramma – Netscape, Explorer vai Mosaic – uztur valodu Java. Tas nozīmē, ka var pārskatīt dokumentus, kas glabājās dažādos zemes punktos, un noklikšķinot uz norādi, aktivizēt Java – programmu, kas tiks nodota pa tīklu un palaista uz lokālās mašīnas.
Viena no pamatpriekšrocībām, ko piedāvā valoda Java, ir iespēja strādāt ne tikai ar statiskiem tekstiem un grafiku, bet arī ar dažādiem dinamiskiem objektiem. Programmas, kuras palaižas tīklā tiek sauktas par appletiem (no angļu val. applet – little application, vai mazie pielikumi).
Programmēšanas valodas Java ļoti svarīga īpatnība ir tajā, ka tā ir neatkarīga no datora tipa, uz kura strādā lietotājs. Tiek izmantots Macintosh, Pentium, Silicon Graphics vai Sun Workstation – Java appletiem tam nav nozīmes. Tie glabājas galvenajā mezglā tā, ka tos var palaist uz jebkura datora, kur ir uzinstalēta Internet pārlūkprogramma, kas uztur valodu Java.
Internet pārlūkprogrammā atrodas programma, tā saucamā Java virtuālā mašīna (JVM – Java Virtual Machine), kas var izpildīt uz dotā datora Java – kodu. Java – programmas kods pa tīklu tiek nodots standartformā, tā saucamajos bait – kodos. Java – mašīna atpazīst šajā kodā appletu un nodrošinā tā precīzu izpildi uz lietotāja datora. Ja applets nokļūst uz mašīnas, kur operacionālā sistēma ir Windows, tad tam būs interfeiss, kas raksturīgs šai operacionālai sistēmai. Ja applets tiek nodots uz Macintosh sistēmas datoru, tas attēlosies programmas veidā, kas tipiska šim datoram.
Java ir interpretējamā valoda, kaut gan praksē tā interpretējas un arī kompilējas. Faktiski tikai 20 % Java – kods tiek interpretēts ar Interneta pārlūkprogrammu, tomēr tie ir paši svarīgākie koda apgabali. Valodas Java drošības līdzekļi un tās darba iespējas uz vairākām platformām bāzējas uz tā fakta, kompilācijas procesa beigu etapi izpildās klienta daļā.
Sākumā programmētājs kompilē programmas izejas tekstu valodā Java bait – kodos, ko izmanto valodas kompilators. Bait – kodi ir bināri un nav atkarīgi no datora arhitektūras (vai no platformas – kas neatšķiras pēc būtības). Bait-kodi – nepabeigts pielikums, tie interpretējas Java programmas izpildīšanas vidē (Java runtime environment): parasti vides lomā ir brauzeris. Par cik katra izpildīšanas vide tiek veidota konkrētai platformai, pabeigts programmprodukts strādās uz šīs platformas.
Tāda pieeja ērta izstrādātājiem, tas nozīmē, ka Java-kods paliek nemainīgs un nav atkarīgs no tā, kādai platformai kods ir domāts vai arī kādā sistēmā tiek izstrādāts. Var uzrakstīt un nokompilēt Java-appletu UNIX sistēmā un iebūvēt to savā Web – lappusē. Dažādu sistēmu lietotāji, kam ir dažādas vides, var griezties pie šī jaunā appleta. Pie kam katram lietotājam ir jāizmanto Java savietojamo Internet pārlūkprogrammu, un nav svarīgi, uz kā viņš strādā: IBM, HP vai Macintosh. Java izmantošanā vajag uzturēt tikai vienu izejas kodu, kas izpildās uz vairuma platformām. Pietiekoši vienu reizi nokompilēt programmu tam, lai tās strādātu dažādās sistēmās.
Par cik bait-kodi Java interpretējas, tad jāievēro, ka Web – lappuse, kas satur appletu, bieži vien ielādējas ilgāk. Šie laika tēriņi tiek izskaidroti ar to, ka appletu bait-kodi satur vairāk datu, kas nepieciešami kompilācijas laikā, ko parasti vajag neinterpretējamās programmās. Bait-kodi ielādējas klienta sistēmā līdzīgi tam, kā ielādējas HTML – kodi vai attēli, kas veido šo Web – lappusi. Pēc tam operatīvi tiek pārbaudīta appleta drošība. Valodas Java pārnesamība tiek panākta uz ražības samazināšanās rēķina, kas var būt ļoti būtiski.
Šis trūkums pārvarēts ar JIT – kompilatora (Just-in-Time – “savlaicīgs”) palīdzību. JIT – kompilators translē izmantojamai platformai Java metodes platform – atkarīgā kodā. Bez tāda translatora metodes nepārveidosies platform – neatkarīgā kodā, kas interpretējas uz jebkuras virtuālās Java mašīnas platformas. Java – pielikumi ir pārnesami, bet pats JIT – kompilators nevar būt pārnēsams, par cik tas ģenerē platform – atkarīgo kodu konkrētajai platformai analoģiski tam, kā katrai jaunai platformai ir nepieciešama cita operacionālās sistēmas versija.
Valoda Java ir objekt – orientēta valoda, tad sekojoši, attiecas uz valodu grupu, kas apskata datus kā objektus un metodes, ko izmanto šiem objektiem. Valodām Java un C++ savā pamatā ir daudz vienādu principu; tās atšķiras tikai ar stilu un struktūru.
Vienkārši sakot, objekt – orientētas programmēšanas (OOP) valodas apraksta saistību starp datu objektiem. Vairākas OOP valodas uztur vairākkārtēju mantojamību, kas dažreiz noved pie daudznozīmīgiem un nevajadzīgiem sarežģījumiem. Valodā Java šī iespēja neeksistē un tiek uzturēta tikai vienkārša mantojamība. Tas nozīmē, ka katra klase atsevišķā laika momentā var veidoties tikai no kaut kādas vienas klases. Eksistējot tādai mantojamības pieejai tiek novērstas problēmas ar klasi, kas veidots no pretrunīgām vai viena otru izslēdzošām klasēm. Valodā Java var veidot pilnīgi abstraktās klases, kuras sauc par interfeisiem (interface). Interfeisi ļauj aprakstīt metodes, kas sadalītas starp vairākām klasēm, pie kam neņemot vērā, kā citas klases izmanto dotās metodes.…
VALODAS JAVA ARHITEKTŪRA; VALODAS JAVA IESPĒJAS LIETOTĀJIEM; JAVA APPLETU IZVEIDE; VIENKĀRŠA JAVA APPLETA IZVEIDE; ZĪMĒŠANA APPLETA LOGĀ; ĢEOMETRISKU FIGŪRU ZĪMĒŠANA; APPLETS AR VADĪBAS ELEMENTIEM; SAREŽĢĪTU APPLETU PROJEKTĒŠANA; ATTĒLI APPLETOS; SKAŅAS ATSKAŅOŠANA; SARAKSTU VEIDOŠANA APPLETOS; IEVADES RINDA UN IEVADES LAUKS; KLAVIATŪRAS UN PELES NOTIKUMI; RINDU IZMANTOŠANA; JAVA APPLETI SALĪDZINĀJUMĀ AR PIELIKUMIEM
- Internetā ievietojamo JAVA appletu izstrāde mācību līdzekļiem
- Lēmumu analīze informācijas tehnoloģijas projekta izstrādē
- Lēmumu atbalsta sistēmas izstrāde svešvalodu mācīšanai pielietojamo datorprogrammu izvēlei
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas patērētāju iespējas iepirkties internetā
Diplomdarbs augstskolai84
Novērtēts! -
Lēmumu analīze informācijas tehnoloģijas projekta izstrādē
Diplomdarbs augstskolai71
-
Interneta ietekme uz jauniešu personības vajadzību veidošanos
Diplomdarbs augstskolai40
Novērtēts! -
Interneta resursu zīmola veidošana Latvijā
Diplomdarbs augstskolai58
Novērtēts! -
Informācijas sistēmas izstrāde mazumtirdzniecības veikalam
Diplomdarbs augstskolai59
Novērtēts!