Informācijas tehnoloģijas ir neatņemama izglītības sastāvdaļa kopš 1985. gada (1), kad A.Jeršova darbības rezultātā tika ieviests jauns mācību priekšmets – „Informātika un skaitļošanas tehnikas pamati”. Saskare ar IT skolās vairs nav tikai, kā ar mācību priekšmetu. Jau vairākus gadus tehnoloģijas atvieglo izglītojamo, pedagogu un skolu vadības darbu visās tā iespējamajās jomās. IT izmantošana pedagoģijā uzlabo ne tikai kvantitatīvos rādītājus, bet arī kvalitatīvos.
IT jēdzienu Brīvā enciklopēdija – Wikipēdija skaidro sekojoši (2) – „Informācijas tehnoloģijas ir informācijas apstrādei nepieciešamās tehnoloģijas. Pamatā tā ir datoru izmantošana informācijas pārnešanai, glabāšanai, aizsardzībai, apstrādei, pārsūtīšanai un iegūšanai jebkurā vietā un laikā.” Ar šo skaidrojumu tiek konkretizēts, ka ar visai plašo jēdzienu – informācijas tehnoloģijas, tiek saprasa datoru izmantošana dažādu darbību veikšanai. Ar terminu „dators” ne vienmēr ir jāsaprot vienkāršs galda dators, kurš paredzēts interneta web vietņu aplūkošanai un ofisa programmatūras lietošanai, bieži vien tas ir jāsaprot kā servera tipa datortehnika un pat serveru kopumi – klasteri.
Informācijas tehnoloģijas nosacīti var iedalīt divās lielās grupās – maksas un bezmaksas, jeb komercprogrammatūra un brīvprogrammatūra vai tā sauktā atvērtā koda programmatūra. Minot maksas programmatūru pirmais, ar ko tas tiek asociēts ir Microsoft produkcija ar Windows operētājsistēmu, savukārt ar atvērtā koda programmatūru tiek saprasta operētājsistēma Linux – biežu vien bez sīkākas iedziļināšanās par pieejamo programmatūru šai operētājsistēmai. Protams Microsoft kompānija nav vienīgā komercprogrmmatūras ražotājfirma, kā arī vārds Linux sevī neietver visu atvērtā koda programmatūras jomu. Protams nedrīkst aizmirst pieminēt, ir arī bezmaksas programmas, kas paredzētas Windows videi, kā arī ir maksas programmatūra Linux un citu bezmaksas operētājsistēmu vidēm.
Vis paradoksālākais skatoties uz šāda veida programmatūras iedalījumu ir tas, ka maksas programmatūra tiek lietota vairāk nekā bezmaksas. Šāda fakta esamību pierāda XiTiMonitoring (3) interneta vietnē publicētā statistika par datoru operētājsistēmām, kuri ir pieslēgti globālajam tīmeklim. Aplūkojamajā diagrammā ir redzami dati par 2007. gada decembri, kas ir uzskatāmi par pietiekami aktuāliem. Diagramma uzskatāmi parāda, ka 95% operētājsistēmu ir bijušas tieši Windows un tikai atlikušos 5% sadala tādas operētājsistēmas kā Mac OS, Linux u.c.
Mērķis: Pierādīt, ka Rīgas skolu vadībai, iegādājoties datorprogrammatūru, iespējams tērēt mazāk līdzekļus.
Ar šo mērķi ir jāsaprot pētījums, kurā tiks noskaidrots cik lietderīgi tiek izmantota valsts nauda skolu vadībā iepērkot datorprogrammas.
Uzdevumi:
1.Noskaidrot datoru nepieciešamību skolas pārvaldībā;
2.Salīdzināt maksas programmatūru ar atvērtā koda programmatūru;
3.Izstrādāt aptauju skolu, lai noskaidrotu cik daudz līdzekļus skolas tērē vadības datorpogrammatūrai;
4.2008.g. rudenī veikt skolu aptaujāšnu;
5.Veikt aptaujas rezultātu analīzi;
6.Izveidot pilnvērtīgu darbstaciju izmantojot atvērtā koda programmatūru;
7.Izveidot pilnvērtīgu interneta tīmekļa vietni izmantojot atvērtā koda programmatūru.
Hipotēze: Rīgas skolu vadība tērē pārāk daudz līdzekļus datoru programmatūras iegādei.
Metode ar kuras palīdzību tiks sasniegts mērķis ir kvantitatīvs pētījums. Pētījums tiks veikts izmantojot aptauju. Aptauja tiks veidots izmantojot bezmaksas tīmekļa veidošanas rīkus un aizpildītājam tas aizņems ne vairāk kā 5 minūtes, tādejādi rosinot piedalīties šajā pētījumā.
Praktiskās daļas rezultātus direktoru vietnieki informatizācijas jautājumos varēs izmantot kā „soli pa solim” pamācību, lai izveidot pilnā mērā funkcionālu darba datoru un interneta tīmekļa vietni un uzsāktu pāreju uz atvērtā koda programmatūru.…
