Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir piekritusi arī vienlaicīgi kļūt par Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) dalībvalsti. Dalība EMS nozīmē to, ka Latvijā tiks ieviests eiro, kad valsts būs izpildījusi Māstrihtas konverģences kritērijus.
Tomēr, ja vairākas valstis apvienojas un ievieš vienotu valūtu, tad tiek izslēgta iespēja dažādus šokus ekonomikā koriģēt, izmantojot monetāro politiku, jo tā visām šīm valstīm ir vienota. Viens no veidiem, lai izvērtētu to, vai valstij ir izdevīgi pievienoties monetārajai savienībai ir balstīties uz optimālās valūtas zonas (OVZ) kritērijiem. Viens no šiem kritērijiem ir līdzība inflācijas līmenī. Ja valstīs ir līdzīgs inflācijas līmenis, nemainās to relatīvā konkurētspēja. Līdz ar to, domājot par Latvijas iespējamo pievienošanos EMS, šajā darbā tiks aplūkotas inflācijas tendences Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm.
Darba tēma ir aktuāla, jo Latvijā jau ir augstākais inflācijas līmenis ES valstīs un aprīlī gada inflācija sasniedza pat 8,9% (51). Tāpēc ir svarīgi izpētīt, kādas ir inflācijas tendences, lai varētu paredzēt iespējamos ieguvumus vai zaudējumus no pievienošanās EMS.
Darba mērķis ir novērtēt, vai inflācija laika gaitā Latvijā konverģē ar inflāciju citās ES un eiro zonas valstīs vai arī šiem rādītājiem ir tendence attālināties un, balstoties uz optimālās valūtas zonas kritērijiem, aplūkot to, kādi ir iespējamie ekonomiskie ieguvumi vai zaudējumi no pievienošanās EMS.
Lai sasniegtu šo mērķi tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
aplūkot optimālās valūtas zonas teoriju saistībā ar inflācijas konverģenci un analizēt Latvijas atbilstību Ekonomikas un monetārajai savienībai, balstoties OVZ kritērijiem;
izmantojot ADF testu (Augmented Dickey-Fuller), vienības saknes testu un grafisko analīzi, pētīt inflācijas līmeņa izmaiņu tendences;
izdarīt secinājumus par Latvijas un citu ES valstu inflācijas līmeņu attiecībām un to ietekmi gan uz atbilstību optimālās valūtas zonas kritērijiem, gan iespējamajiem ieguvumiem vai zaudējumiem no pievienošanās eiro zonai.
Lai sasniegtu šo mērķi, tiek pētīti mēnešu dati par inflācijas līmeni ES valstīs no 1996.gada. Lai gan eiro šajā laikā vēl nebija kā vienota valūta, tomēr mūs galvenokārt interesē inflācijas tendences dažādās ES valstīs, tāpēc varam izmantot šos datus, lai analizētu situāciju. Eiro ir ieviests 13 no 27 ES valstīm, tiks aplūkotas gan inflācijas atšķirības starp Latvijas un jau esošo eiro zonas valstu datiem, gan pārējām ES dalībvalstīm, jo, izņemot 3 valstis, kam ir tiesības izvēlēties, jaunajām ES dalībvalstīm eiro ieviešana ir obligāts nosacījums tad, kad tās būs izpildījušas konverģences kritērijus.
Darba gaitā tiks izmantotas dažādas ekonometrijas datu pētīšanas metodes, lai analizētu datu stacionaritāti, konverģences īpašības u.tml.
Darbs ir iedalīts vairākās daļās. Tas sākas ar literatūras analīzi, kur tiek aplūkota optimālās valūtas zonas teorijas būtība, kas pamato nepieciešamību pētīt inflācijas konverģenci. Tajā aplūkoti arī līdz šim veiktie dažādie pētījumi par šo tēmu gan saistībā ar Latviju, gan ar citām valstīm un aprakstīti šajos pētījumos izdarītie secinājumi.
Tālāk aplūkota pati optimālās valūtas zonas teorija un tās kritēriji, lai redzētu gan to saistību, gan nozīmību. Viens no šiem kritērijiem ir inflācijas konverģence, tāpēc šajā nodaļā paskaidrots, kāpēc šim priekšnoteikumam ir jāizpildās, lai kādu valstu kopumu varētu saukt par optimālu valūtas zonu. Tomēr tā kā tas nav vienīgais kritērijs, tad darbā ir dots ieskats arī tajā, kādi ir pārējie optimālās valūtas zonas kritēriji un kāda ir Latvijas un Eiropas Savienības atbilstība šiem kritērijiem.
Turpmākajā darbā galvenā uzmanība ir pievērsta tieši inflācijas konverģences kritērijam, jo pašlaik inflācijas augstais rādītājs ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai izpildīt Māstrihtas konverģences kritērijus, lai valsts būtu gatava eiro ieviešanai. Tomēr darbā galvenokārt tiks aplūkoti nevis inflāciju izraisošie faktori, bet gan inflācijas līmeņa izmaiņu tendences.
Sadaļā metodoloģija – dati un metodes tiek aplūkotas metodes, kas tiks izmantotas turpmākajā darbā. Pētījumā izmantots ADF tests, vienības saknes tests un rezultātu grafiskā analīze.
Tiks pētītas inflācijas tendences un analizēts, kādas ir sakarības starp Latvijas un dažādu Eiropas Savienības valstu inflācijas līmeņiem. Analīze tiks veikta, lai noskaidrotu, kādas ir inflācijas konverģences vai diverģences tendences un kā tas varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku pēc pievienošanās vienotajai valūtas zonai. Nodaļā rezultāti ir apkopoti pētījuma gaitā iegūtie rezultāti, uz kuriem balstās arī darbā izdarītie secinājumi un priekšlikumi.
…
