SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Bakalaura darba mērķis ir sasniegts. Autore izpētīja inflāciju un bezdarba sakarību Latvijā no 2005. - 2011. gadā no Filipsa viedokļa, izanalizēja faktorus, kas visvairāk ietekmēja šos rādītājus apskatāmajā laika posmā Latvijā. Tika noteikti un izanalizēti faktori, kas veidoja sakaru starp inflācijas un bezdarba līmeni 2005.-2011. gadā Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Bakalaura darba ietvaros autore ir izdarījusi sekojošus secinājumus:
1. Inflācija un bezdarbs rada virkni negatīvu seku, kas skar gan ekonomiku, gan sociālo sfēru, gan daudzu cilvēku dzīves līmeni.
2. Izanalizējot datus par bezdarba un inflācija līmeni 2005.-2011. gadā, var secināt, ka tomēr sakarība starp bezdarba līmeni un inflācijas līmeni, ko izpētīja Filips, Latvijā pastāv, kaut gan visaugstākie un viszemākie inflācijas un bezdarba rādītāji nesakrīt pa gadiem, ir nobīde gada garumā. Visaugstākais inflācijas līmenis bija 2008. gadā – 15,4% - un gadu agrāk bezdarba līmenis bija viszemākais 4,9 % no apskatāmajiem gadiem. Un, ja aplūko visaugstāko bezdarba līmeni, kas bija 2009. gadā un sasniedza 16,0%, tad gadu vēlāk ir vērojams viszemākais inflācijas līmenis - 1,8%.
3. Laika periodā no 2007. līdz 2008. gadam Filipsa apgrieztā sakarība neparādījās: pieauga gan bezdarbs, gan inflācija. Var domāt, ka tolaik iestājas stagflācija.
4. No 2005. gada līdz 2007. gadam bija vērojama ekonomiskā izaugsme. Par to liecina bezdarba līmeņa samazināšanās no 7,4% līdz 4,9% un inflācijas līmeņa palielināšanās no 6,7% līdz 10,1%. Ekonomiskās izaugsmes cēloņi bija ražošanas kapacitātes attīstība, jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešana, eksporta iespēju paplašināšanās, ārvalstu kapitāla piesaiste u.c. Tas viss veicināja uzņēmējdarbības attīstību un radīja jaunas darbavietas Latvijā un uzņēmēju pieprasījumu pēc darbaspēka.
5. Būtiskākie faktori, kas izsauca izmaiņas inflācijas jomā Latvijā 2005. - 2006. gadā bija: izmaiņu gaidīšana, kuras saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā; cenu līmeņa pieaugums pasaules naftas produktu tirgū; atsevišķu nodokļu pieaugums; algas palielināšana u.c. Bet 2007. un 2008. gadā inflāciju augstā līmenī noturēja, galvenokārt, šādi faktori: inflācijas gaidas, kuras ietekmēja divu iepriekšējo gadu augstā inflācija; augstie kreditēšanas apjomi; kredīta procentu likmju kāpums; vispārēja patēriņa bums u. c. faktori.
6. Zinot cēloņus, kas izraisīja inflāciju Latvijā laika periodā no 2005. gada līdz 2011. gadam, varam secināt, ka Latvijā bija vērojama gan izmaksu jeb piedāvājuma, gan pieprasījuma inflācija.
7. Ekonomiskā izaugsme, kas bija vērojama Latvijā no 2005. gada līdz 2007. gadam spieda uzņēmējus palielināt algas (2005. gadā vidējā alga sastādīja 2,02 Ls vienā stundā, bet 2008. gadā jau 3,99 Ls stundā), kā dēļ auga reālie iedzīvotāju ienākumi, mājsaimniecību iekšējais patēriņš līdz ar ko auga patēriņa cenas. Tika iedarbināta inflācijas spirāle, kas šajā gadījumā izraisīja pieprasījuma inflācijas pieaugumu.
8. Situācija ar inflāciju Latvijā pēdējos 7 gados bija šāda: 2005. un 2006. gadā tā bija apmēram 7 % līmenī, bet 2008. gadā sasniedza savu maksimumu – 15,4%. 2008. gada otrajā pusē inflācija sāka samazināties ekonomiskās lejupslīdes dēļ un 2010. gadā inflācija pārvēršas deflācijā: apmēram - 1,2 % mēnesī. Tādas nopietnas cenu samazināšanas pamatā bija ekonomiskās aktivitātes kritums, kredītresursu pieejamības trūkums, kā arī smagā situācija darba tirgū (bezdarba pieaugums), kas būtiski samazināja mājsaimniecību ienākumu līmeni 2009. gadā.
9. Inflācijas problēmu nevar risināt atsevišķi no nelīdzsvarotības darba tirgū. Paredzamā inflācija ietekmē algas pieaugumu un otrādi: jo lielāks ir algas pieaugums, jo lielāks var būt inflācijas temps.
10. Līdz ar ekonomisko lejupslīdi no 2008 gada situācija darba tirgū būtiski pasliktinājās: samazinājās nodarbinātības līmenis, kas 2009. gadā bija 61,1% pretstatus 68,6% 2008. gadā un strauji pieaudzis bezdarbs, sasniedzot savu maksimumu 17,3% apmērā 2010. gada 1. ceturksnī.
11. Latvijā kopš 2008. gada beigām līdz 2010. gadam (jo pēc V. Dombrovska domām grāmatā „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” 2011. gadā Latvja sekmīgi pārvarēja ekonomisko krīzi) pārsvarā pastāvēja liels cikliskais bezdarbs. Paralēli cikliskam bezdarbam pastāvēja un arī tagad pastāv strukturālais bezdarbs jo, vairākas pazīmes liecina par strukturālo problēmu padziļināšanos.
…
