KOPSAVILKUMS
Secinājumi:
1. Noskaidrojot individuālā darba strīda jēdzienu un sapratni, secināms - lai nenoregulētās domstarpības starp darba devēju un darbinieku varētu uzlūkot par strīdu, nepieciešams, lai tās būtu iesniegtas izskatīšanai tam pilnvarotās institūcijās. Patreizējais darba strīdu skaidrojums Darba strīdu likumā šādu priekšnoteikumu darba strīda esamībai neparedz. Taču, analizējot individuālo darba strīdu jēdzienu, redzams, ka tā precīzākai sapratnei minētais priekšnoteikums likumā būtu paredzams.
2. Izpētot individuālo darba strīdu izskatīšanas kārtības evolūciju Latvijā, autore secina, ka darba tiesības atrodas nepārtrauktā attīstībā - tāpat kā visi sabiedriski ekonomiskie procesi kopumā. Veiktais vēsturiskais apskats un salīdzinājums ar mūsdienām rāda, ka pirmskara Latvijas darba strīdu izšķiršanas iestādēm un pašlaik spēkā esošajos likumos – Darba likumā un Darba strīdu likumā – noteiktajām institūcijām darba strīdu izšķiršanai konstatējama liela līdzība. Tas liecina par to, ka nomainot Darba likumu kodeksu pret jauno Darba likumu un pieņemot Darba strīdu likumu, likumdevējs vadījies ne tikai pēc ES un starptautisko tiesību normām, bet pieturējies arī pie pirmskara Latvijā pārbaudītām vērtībām darba tiesību jomā. Darba strīdu komisijas reglamentējumā, savukārt, pārņemta padomju varas gados vispusīgi izstrādātā kārtība. Rezultātā Darba strīdu likums sniedz iespēju gan darba devējiem, gan darbiniekiem realizēt savas tiesības, nodrošinot abu pušu interešu ievērošanu.
3. Tā kā Eiropas Savienībā darba strīdu izšķiršanas jautājumi pārsvarā atstāti dalībvalstu kompetencē, dažādās valstīs noteikta atšķirīga darba strīdu risināšanas kārtība. Salīdzinot darba strīdu izšķiršanas kārtību Latvijā un ārvalstīs, secināms, ka pieņemto nolēmumu augstāku juridisko kvalitāti, kā arī ātrāku lietas iztiesāšanu un tiesāšanās izdevumu ietaupīšanu, nodrošina speciālās darba tiesas.…
