1 KREDĪTU UN KREDĪTPOLITIKAS PRINCIPI
1.1 Kredītu būtība
1.1.1 Kredīta jēdziens un to avoti
Vārds „kredīts” nāk no latīņu valodas „credare” – ticēt, uzticēties.
Kredīts ir naudas vai preču aizdevums, kas jāatmaksā ar noteiktu procentu un noteiktā laikā, un pilnā apjomā.
„Kredītiestāžu likumā” ir teikts, ka kredīts ir atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtība atdot bankai naudu vai citas lietas. [12 ]
Kredīta attiecības nozīme naudas aizdošanu, no, ka seko, ka šajās attiecībās stājas vienmēr divas puses: aizdevējs jeb kreditors un aizņēmējs jeb debitors. Kā kredīta devēji un kredīta ņēmēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu (finanšu kredīts), bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudu pēc noteiktā laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti. [5,36]
Starp kredītu un naudu pastāv ļoti cieša mijiedarbība. Lai kādam varētu aizdot naudu, kredīta devējam ir jābūt uz laiku brīviem naudas līdzekļiem, kas nav iesaistīti ne ražošanā, ne arī preču apgrozībā. Tirgus ekonomikā svarīga ir tirdzniecība ar pašu naudu, jo daži grib uzkrāt naudu nākotnei, kamēr citi, ieskaitot uzņēmumus, grib aizņemties naudu šodienas lietošanai. Bankas un citas firmas tirgus ekonomikas finanšu sektorā ir nozīmīgākais savienotājposms starp tiem, kam ir vēlēšanās uzkrāt un ieguldīt naudu, un tiem, kam ir daudzsološas iespējas šo naudu izmantot un kas tādēļ ir gatavi maksāt par iespēju lietot šos līdzekļus.
Brīvie naudas līdzekļi, kas koncentrējas bankās, veido kredīta resursus, kurus bankas aizdod citām fiziskām vai juridiskām personām par atlīdzību aizdevumu procenta formā, t.i., it kā pārdod pašu naudu. Rodas īpašs tirdzniecības veids – tirdzniecība ar naudu. Brīvo naudas līdzekļu akumulāciju veic bankas, jo katram uzņēmumam un organizācijai noteiktā bankā ir savs norēķinu konts, kurā ieplūst visi naudas ieņēmumi un no kura tiek veikti attiecīgi maksājumi. Banka piesaista arī iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus. [10]
Komercbanku resursi ir bankas rīcībā esošie pašu un piesaistītie naudas līdzekļi, kurus komercbanka mobilizē finanšu pakalpojumu sniegšanai. [4,42]
Bankas pašu resursi ir bankas pašu kapitāls, ko veido reālie līdzīpašnieku iemaksātie naudas līdzekļi, rezerves, kā arī bankas darbības rezultātā nopelnītie līdzekļi.
Bankas piesaistītie resursi ir naudas līdzekļi, kurus komercbanka uz līgumā fiksētu laiku ir aizņēmusies tirgū un par kuriem tā ir apņēmusies maksāt līgumā noteiktu maksu procentu veidā. Pēc statistikas datiem, piesaistītie līdzekļi veido 92 – 95% no bankas kopējiem resursiem. [4,43]
…
