Bērns ar speciālajām vajadzībām ir bērns, kuram slimības vai traumu izraisītu orgānu sistēmas funkciju traucējumu dēļ ir nepieciešama palīdzība un īpaša apmācība (10, 69.lpp.). Bērns ar speciālajām vajadzībām ir arī bērns ar garīgās attīstības traucējumiem, un kā paredz 1998.gada 30. jūnija pieņemtā koncepcija „Vienādas iespējas visiem”, galvenais uzdevums ir panākt konkrētus mērķus, kādi ir nepieciešami, lai novērstu traucējošos faktorus un palīdzētu bērniem būt par personībām ar vienādām iespējām sabiedrībā. Šīs koncepcija ir izstrādāta līdz 2010. gadam (25, 3.lpp.).
Bērniem, kuriem ir smagas garīgās attīstības traucējumi, intelekts funkcionē citādāk, mazāk produktīvi kā normālam bērnam (18, 7.lpp.), līdz ar to rodas nepieciešamība izzināt šo bērnu psihes īpatnības un attīstošo darbības sfēru, lai šāds bērns nākotnē spētu adaptēties sabiedrībā.
Audzināšana kā mijiedarbība starp pieaugušo un bērnu notiek sociālajā vidē, kurā attīstās topošā personība. Tādēļ audzināšanas uzdevums ir rosināt cilvēkam veidoties kā personībai, kas ir ne tikai atkarīga no sabiedrības, bet arī apzinās sevi kā pilnvērtīgu tās locekli, spēj mijiedarboties, ietekmēt to un mainīties pats (33, 23.lpp.).
S. Omarova min, ka cilvēka īstenā, sociālā individualitāte, viņa personības savdabība veidojas tikai sabiedrībā, indivīda socializācijas procesā (22, 36.lpp.). Šāds skatījums īpašu nozīmi gūst attiecībā uz bērniem ar speciālajām vajadzībām.…