Nodokļu pastāvēšana ir saistīta ar valsts pastāvēšanu. Jebkurai valdībai jāatrod līdzekļi valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai un tā būtisko funkciju veikšanas nodrošināšanai. Valdības funkciju veikšana ir galvenais nodokļu pastāvēšanas attaisnojums un arguments. Nodokļu iekasēšana ir svarīga valsts aktivitāte, kas ir saistīta ar izmaksām. [15,2]
Latvijas nodokļu sistēmu regulē likums „Par nodokļiem un nodevām”, kas pieņemts 1995. gada 2. februārī, un tā grozījumi. Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima,
valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem,
pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.[2]
Nodokļi dod iespēju valdībai nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriskajām precēm, sniegt dažādus pakalpojumus, taču tas nepadara nodokļus populārus. Nevienam nepatīk maksāt nodokļus. Nodokļu maksāšana vai nemaksāšana atspoguļojas ekonomikā, sociālajā sfērā, budžetā, tirgus aktivitātēs. Šī iemesla dēļ valdībai, veidojot nodokļu politiku, jārīkojas ļoti piesardzīgi un tālredzīgi, lai neradītu spriedzi sabiedrībā, ekonomikā un attieksmē pret valdību un tās veidoto politiku. [15,2]
Nodokļu politika bija, ir un paliks viena no smagākajām problēmām jebkuras valsts attīstībā. Liela nodokļu nasta nesekmē ražošanu un mazina ieinteresētību pelnīt, kā arī veicina ienākumu slēpšanu. Turpretī mazs nodokļu apmērs mazina valsts attīstību un apgrūtina jaunās paaudzes un veco ļaužu nodrošināšanas iespējas.
Nodokļu sistēma ir balstīta uz sociālu vienošanos, jo katrai valstij ir vajadzīgi līdzekļi dažādiem mērķiem – sākot no valsts aizsardzības līdz atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem.
Nodokļi nav patīkami nevienam, kam tie jāmaksā, tomēr to ir spiests darīt ikviens, jo valsts pastāvēšana un tās likumdošana to nosaka. Ļoti būtiski ir:
vai nodokļu maksātājam ir saprotams, par ko, cik un kādā veidā šie nodokļi jāmaksā;
vai maksājamie nodokļi ir samērīgi ar viņa iespējām un kā nodokļu maksāšana iespaidos viņa tālāko rīcību;
vai nodokļu maksātājs ir pārliecināts par šo nodokļu maksāšanas lietderību un vai viņš atzīst to izlietojuma lietderību;
vai nodokļu maksātājam bez nodokļu maksāšanas nodokļu administrēšanas sistēma nerada papildus darba un līdzekļu patēriņu un vai nodokļa maksāšana tiek pozitīvi novērtēta sabiedrībā un it īpaši no nodokļu iekasēšanas institūcijām.
Nodokļi ir obligāti maksājami budžetā, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi, bet tie nav saistīti ar konkrēta pakalpojuma vai preces saņemšanu. Šajā visai populārajā nodokļu definīcijā ir kāds būtisks moments, kas atšķir nodokli no cenas. Šī jautājuma izpratne ir ļoti svarīga kā ekonomiski, tā politiski. Cena ir brīvprātīgs maksājums par konkrētu preci vai pakalpojumu. Vērtējot maksātāju attieksmi pret nodokļiem, jāsaprot, ka maksātājam, pirmkārt, nav izvēles – ikvienai nodokļu sistēmai ir piespiedu raksturs, jo nodoklis ir obligāts, - nav zināms, par kādu preci vai pakalpojumu tiek maksāts. Tas apstāklis, ka, maksājot nodokļus, pretī netiek saņemta reāla prece vai pakalpojums, liek izjust nodokļus par slogu un izsauc nelabvēlīgu attieksmi pret tiem. Tas nodokļu politikas veidotājiem nopietni jāņem vērā. Tas nozīmē, ka nodokļiem jābūt labi pamatotiem, argumentētiem un izskaidrotiem maksātājam.[15,2]
Ekonomisti visā pasaulē ir patērējuši ļoti daudz laika nodokļu būtības studēšanai, jo tie ietekmē šādus procesus:
investēšanu,
sadali,
valsts izvēli sociālo un ekonomisko jautājumu risināšanā.
Iedarbojoties uz inflāciju, bezdarbu un makroekonomisko stabilitāti, nodokļi ir nozīmīgs valdības darbības lauks.
Ir ļoti grūti noregulēt nodokļu politiku. Nodokļu politika ir komplicēts jautājums. Ikviens nodoklis, kas tiek iekasēts, lai finansētu valsts pakalpojumus, ietekmē ekonomikas efektivitāti un resursu sadali. Tai paša laikā velētāji prasa, lai nodokļi būtu godīgi. [15,2]
Lielu daļu no valsts konsolidētā kopbudžeta dod iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ieņem valstī trešo vietu tūlīt pēc sociālās apdrošināšanas iemaksas un pievienotās vērtības nodokļa. Nodokļi ir galvenais valsts budžeta ienākuma veids un tādēļ tiem ir jāpievērš sevišķa uzmanība. Ar nodokļiem mēs varam gan sekmēt, gan bremzēt kā tautsaimniecības, tā atsevišķu nozaru attīstību, kā arī līdzekļu iedalīšanu sociālajām vajadzībām.
Darba mērķis ir analizēt ienākuma nodokļus Latvijā un noteikt to pilnveidošanas iespējas.
Lai realizētu darba mērķi tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
pētīt nodokļu būtību, nepieciešamību un nozīmi tautsaimniecībā, kā arī nodokļu sistēmu gan ārvalstīs, gan Latvijā;
dot ienākumu nodokļu vispārēju raksturojumu, vēsturisko attīstību;
analizēt ienākuma nodokli Latvijā – juridisko bāzi, likmes, atvieglojumus un atlaides, kā arī valsts politiku attiecībā uz ienākuma nodokļa apliekamā ienākuma noteikšanu, deklarēšanu un maksāšanu;
novērtēt ienākumu nodokļu attīstības iespējas Latvijā;
dot secinājumus un izvirzīt priekšlikumus ienākumu nodokļu attīstībai Latvijā.
Pirmajā nodaļā autore apskata Latvijas Republikas nodokļu sistēmu, nodokļus, to būtību un ienākumu nodokļu vēsturi.
Otrajā nodaļā autore pēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtību Latvijā un to raksturojošos pamatelementus, nodokļa maksāšanas kārtību un administrēšanu.
Trešajā nodaļā autore apskata uzņēmuma ienākuma nodokli, to būtību un raksturojošos pamatelementus, ka arī nodokļa maksāšanas kārtību un nodokļa administrēšanu Latvijā.
Ceturtajā nodaļā autore pēta ienākuma nodokļu administrēšanas un attīstības iespējas Latvijā.
Darba beigās autore izsaka secinājumus un priekšlikumus.
Darba izstrādē tika izmantoti Latvijas Republikas likumi un valdības lēmumi, vispārējā un speciālā literatūra, mācību un populārzinātniskās grāmatas, teorētiski pētījumi par ienākumu nodokļiem, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības ziņojums, Latvijas Republikas Centrālās Statistikas biroja izdotā statistika, literatūra un resursi no interneta.
Tika pielietota statistiskā salīdzināšana. Darbam ir praktiski teorētisks raksturs. Pētījuma periods ir no 1995. gada līdz 2007. gadam. Pētījumam izvēlēts šāds periods, jo patlaban spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma galvenokārt balstās uz 1995. gadā veiktās nodokļu reformas galarezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem. Pētījuma bāze – Latvijas Republika. Darbā ir iekļautas autores izveidotās tabulas un attēli.…
