Ienākuma nodokļi Latvijā

Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas nodokļu politikas nepilnības, kā arī izvērtēt, kā apliekamo ienākumu ietekmē pēdējās izmaiņas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tiek pētīta arī Eiropas Savienības dalībvalstu ienākuma nodokļu politikas teorētiskie un praktiskie aspekti, kur lielāko uzmanību pievēršot Eiropas Savienības nodokļu harmonizēšanas problēmām.
Dotais maģistra darbs sastāv no 3 nodaļām.
Pirmā nodaļa maģistra darbā ietver teorētiskos un vēsturiskos aspektus. Tā ietver nodokļu būtību, veidus, funkcijas un raksturojumu, vēsturisko izveidošanos un attīstību līdz mūsdienām. Tiek veikts ienākuma nodokļa ieņēmumu raksturojums valsts budžetā un analizēti to ietekmējošie faktori.
Otrajā nodaļā autors ir iekļāvis ienākuma nodokļa problēmas un iespējamos risinājumus. Atsevišķi tiek pētīts gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa problēmas. Ar piemēru palīdzību autors ir pētījis, kā grozījumi likumā ietekmē apliekamo ienākumu.
Trešā nodaļa - Eiropas Savienības valstu nodokļu politikas analīze. Ir veikts vispārējs nodokļu sloga apskats. Tiek sīkāk raksturotas ES direktīvas. ES sasniegumi, trūkumi, kurus vēl ir jānovērš tuvākajos gados. Tiek veikta galveno ienākuma nodokļu veidu analīze, dots to salīdzinošais vērtējums. Tiek apskatīta arī Īrijas nodokļu politikas pozitīvā pieredze.
Darba beigās tiek noformulēti galvenie secinājumi un priekšlikumi Latvijas Republikas nodokļu sistēmas pilnveidošanai un ES nodokļu sistēmas atbilstībai. Analīzei izmantotas statistikas un ekonomiskās analīzes metodes.
Darbs ir paredzēts, lai sniegtu vispārēju priekšstatu par ienākuma nodokļu attīstību, pilnveidošanas iespējām, izpētot arī citu Eiropas Savienību dalībvalstu pieredzi.
Nodokļu sistēma ir neatkarīgās valsts pastāvēšanas nosacījums, tādēļ nodokļu politikai ir visciešākais sakars gan ar politisko, gan ekonomisko situāciju. Nodokļu politiku valsts dzīvē ir grūti pārvērtēt. Ekonomikas attīstība, ražošanas efektivitāte, resursu un patēriņa racionalizācija, valsts ekonomiskā stabilitāte, vienlīdzība un taisnīgums - visi šie uzdevumi cieši saistīti ar nodokļu sistēmu un nodokļu politiku.
Nodokļi dod valdībai iespēju nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriskajām precēm un sniegt saviem iedzīvotājiem dažādus pakalpojumus. Tomēr katrai valdībai ir jācenšas veidot tādu nodokļu politiku, lai tā pēc iespējas būtu vienkāršāka un saprotama visiem iedzīvotājiem.
Visiem ir skaidrs, ka nodokļu maksāšana nav patīkama, tādēļ valdībai ir jācenšas savākt valstij vajadzīgos līdzekļus ar mazāk morāliski un materiāli jūtamiem pasākumiem. Tautsaimniecības attīstība kā gala rezultāts parāda, vai nodokļi sekmē attīstību, vai nē. Tādēļ nodokļu politikai ir jābūt politiski, sociāli, ekonomiski un humāni pamatotai, tai jābūt piemērotai konkrētai valstij un tās iedzīvotājiem. Ikvienam iedzīvotājam, kas dzīvo, strādā vai nodarbojas ar uzņēmējdarbību Latvijā ir nepieciešams zināt un izprast savas valsts nodokļu politiku.
Jau ir pagājis gads kopš Latvija ir kļuvusi viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Aktuāls ir kļuvis jautājums par nodokļu harmonizēšanu, ir jāizvērtē katras valsts nodokļu sistēmas reformas pozitīvā pieredze.
Pasaules valstīs eksistē ļoti daudz nodokļu sistēmu variantu, kuri atšķiras pēc saviem darbības principiem, likmēm un realizācijas mehānismu. Praksē nav ieteicams tieši pārņemt kādas citas valsts nodokļu sistēmu un piemērot to Latvijas apstākļiem. Tomēr ir nepieciešams izmantot attīstīto tirgus ekonomikas valstu pieredzi šajā jautājumā, jo ir svarīgi turpināt Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Patreiz pasaulē notiek sadarbība nodokļu harmonizācijas jomā, ir izveidotas starptautiskās organizācijas – Starptautiskais valūtu fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija (SVF, PTO), kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, it īpaši šis process saskatāms Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc ir svarīgi izstudēt pasaules nodokļu politikas attīstības dažādus aspektus, lai Latvija varētu izveidot nodokļu sistēmu, kas iekļautos pasaules nodokļu sistēmā.
Latvijā uzņēmumu ienākuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma sistēmu. Katram uzņēmumam, kurš darbojas Latvijas Republikas teritorijā, ir jārēķinās ar valsts prasībām attiecībā uz iekasēšanu. Latvijā pastāv problēma - mazajiem uzņēmējiem nodokļu slogs ir par lielu. Daudzi uzņēmumi, lai varētu attīstīties un pastāvēt, pārkāpj likumdošanu, nenomaksājot visus nodokļus no gūtās peļņas.


Nodokļi ietekmē uzņēmējdarbības finansiāli – ekonomiskos sadarbības rādītājus, tāpēc tiem ir liela nozīme, plānojot uzņēmuma attīstību un vadību. Katram uzņēmumam, kurš darbojas Latvijas Republikas teritorijā, ir jārēķinās ar valsts prasībām attiecībā uz nodokļu iekasēšanu.
Ienākuma nodokļu politikai ir jānodrošina sākotnējais pamats taisnīgai ienākumu pārdalei tautsaimniecībā un jāveicina iedzīvotāju labklājības un uzņēmējdarbības attīstība. No tā būs atkarīgs, kādā veidā, kādās nozarēs un kādā apmērā uzņēmumi un iedzīvotāji būs ieinteresēti gūt savus ienākumus un maksāt nodokļus. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) gan Latvijā, gan citur Eiropā veido lielu tautsaimniecības daļu, un tiem ir nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta (IKP) radīšanā un nodarbinātībā. Mazo uzņēmēju darbību negatīvi ietekmē arī lielā konkurence.
Minētie apstākļi bija par pamatu šī maģistra darba temata izvēlei.
Izstrādājot maģistra darbu, darba autors ir noteicis maģistra darba mērķi - analizēt ienākuma nodokļu lomu valsts ekonomikā, nosakot ienākuma nodokļa politikas problēmas un pasākumus to risināšanā, optimizācijas iespējas un politiskos mērķus. Tiek apskatīta arī pasaules nodokļu politikas patreizējā situācija, īpaši pievērsta uzmanība Eiropas Savienības nodokļu politikas izmaiņām, salīdzinot likmes, nodokļu slogu salīdzinājuma ar Latvijas nodokļu politiku.
Minētā mērķa sasniegšanai darba autors darba gaitā izvirza šādus uzdevumus:
1.raksturot nodokļu būtību, veidus un funkcijas;
2.aprakstīt LR ienākuma nodokļu attīstības vēsturi;
3.analizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa problēmas un ar piemēru palīdzību attēlot kā izmaiņas nodokļa likumā ietekmē apliekamo ienākumu;
4.analizēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā ietekmējošos faktors, aprakstīt problēmas saistītā ar šo nodokli un ar piemēru palīdzību attēlot kā izmaiņas likumā ietekmē nodokļu bāzi;
5.raksturot Eiropas Savienības nodokļu politiku;
6.izstrādāt secinājumus un priekšlikumus.
Atbilstoši darbam izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem arī veidota maģistra darba struktūra. Maģistra darba pirmajā nodaļā skaidrota un vērtētā nodokļu būtība, veidi un funkcijas, kā arī aprakstīta ienākuma nodokļu attīstības vēsture sākot no pirmajiem Latvijas pastāvēšanas gadiem līdz mūsdienām, aprakstot pašreizējo situāciju. Ir sniegts katra ienākuma nodokļa raksturojums, kā arī tiek analizēti ienākuma nodokļi slogs un raksturoti ieņēmumi valsts budžetā.
Otrajā nodaļā autors pievērsa lielāku uzmanību ienākuma nodokļu analīzei. Sīkāk tiek analizētas ienākuma nodokļa problēmas un minēti pasākumi to risināšanā un optimizēšanā un minēti politiskie mērķi.


Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tai veidojot savu nodokļu politiku būtu jābalstās uz Eiropas Savienības pieredzi un rekomendācijām, tāpēc darba trešajā nodaļa tiek analizēts Eiropas Savienības nodokļu politika – nodokļu struktūra, slogs un citi rādītāji. Šajā nodaļā tiek minēti tiesību akti.
Darba trešā nodaļā dots Latvijas Republikas ienākumu nodokļu sistēmas salīdzinājums un to harmonizēšanas perspektīvas Eiropas Savienības valstīs. Nodaļas sākumā ir nedaudz aprakstīta harmonizēšanas vēsture. Pēc tam tiek analizēta Eiropas Savienību dalībvalstu nodokļu ieņēmumu struktūra un tiešo nodokļu slogs.
Maģistra darba autors, darba izstrādei ir pielietojis tādas zinātniski – pētnieciskās metodes, kā analīzes, sintēzes, analoģijas, ekonomiski – matemātiskās metodes un statistiskās analīzes metodes.
Maģistra darba apjoms ir ierobežots, tādēļ autors nespēs izpētīt sīkāk visu pasaules valstu nodokļu sistēmu apskatu.
Darba uzdevumu veikšanai ir izmantota autoram pieejamā literatūra un avoti: Latvijas Republikas nodokļu likumi un normatīvie akti, teorētiskā literatūra, speciālā literatūra, statistikas dati un interneta avoti. Eiropas Savienības valstu nodokļu politikas aprakstam autors ir izmantojis pārsvarā internetā pieejamos datus. …