Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Pedagoģija
Iekšēja un ārēja augstākas izglītības kvalitātes novērtēšana-
Iekšēja un ārēja augstākas izglītības kvalitātes novērtēšana
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 3 | |
Saisinājumi | 6 | |
Ievads | 8 | |
1. | Augstākās izglītības kvalitāte un tās nozīme | 10 |
Pieejas kvalitātes jēdziena noteikšanai | 10 | |
Augstākās izglītības kvalitātes kritēriji | 13 | |
Puses, kas ir ieinteresētas augstākās izglītības kvalitātē | 16 | |
2. | Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma sistēmas | 23 |
Augstākās izglītības kvalitātes novērtējumu sistēmu analīze ES valstīs | 23 | |
Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma struktūra un attīstība Latvijā | 29 | |
3. | Faktori, kuri ietekmē augstākās izglītības kvalitāti Latvijā | 33 |
Augstākās izglītības sistēma Latvijā | 33 | |
Augstskolu un studentu skaita dinamika 1990 – 2005 gados | 37 | |
Augstskolu docetaju dinamika un struktūra | 44 | |
Augstskolu finansēšana | 49 | |
Latvijas augstskolu studentu augstākās izglītības kvalitātes novērtējums | 56 | |
Secinājumi un priekšlikumi | 65 | |
Izmantotas literatūras sakaksts | 68 |
Augstākajai izglītībai ir ļoti svarīga nozīme mūsdienu pasaulē. Tā ieņem centrālo vietu ekonomikā, kura kļūs arvien tehnoloģiskāka un arvien vairāk balstās uz zināšanām. Augstākā izglītība ir personu individuālās, sociālās un ekonomiskās mobilitātes dzinējspēks, kas piešķir cilvēkam pārliecību par viņa spējām, savu iedzimto sociālo un ekonomisko problēmu analizē izmantot jaunas iespējas un tehnoloģijas, kas veidojas pieredzes un zināšanu paplašināšanas rezultātā. Neapšaubāmi, ka valstīs ar augstu labklājības līmeni daļa no pieaugošā pieprasījuma liecina par to, ka izglītība ir kļuvusi par „augstākā slāņa” patēriņa preci. Pieaugot iedzīvotāju labklājībai, arvien vairāk cilvēku ir ar mieru investēt ievērojamus līdzekļus sava izglītības līmeņa paagstināšanā, akadēmisko un zinātnisko grādu iegūšanā.
Latvija, kopš neatkarības atjaunošanas, ausgstskolu skaitu ir četrkāršojusi, bet studējošo skaits palielinājies apmēram 3 reizes. 2006. gadā Latvijā bija 562 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē. Vēl augstāks rādītājs ir vienīgi Kanādā – 580 (ASV tas ir 520) [18, 2]. Tas var runāt tikai par to, ka mūsu valstī ir liels pieprasījums uz izglītību, cilvēki grib mācīties, iegūt noteiktas iemaņas, pilnveidoties.
Izglītība, tai skaitā arī augstākā – tas ir cilvēka audzināšanas un izmaiņu process, jaunas kvalitātes un īpašību, kuru agrāk nebija, iegūšana. Augstākās izglītības galvenais uzdevums ir speciālistu veidošana, kuri spēj izstrādāt un izmantot darba līdzekļus un metodes noteiktos darbības virzienos, kā arī cilvēku, kuri māk darboties un pielietot iegūtās zināšanas jaunos apstākļos. Cilvēka konkurenci darba tirgū nosaka viņa kvalitāte un izmaksas. Speciālista kvalitāti nosaka viņa spējas apmierināt sociāli-ekonomiskās sistēmas vajadzības. Konkurences likumi pieprasa augstas adaptācijas spējas tirgus prasībām un pastāvīgu cilvēka pilnveidošanos.
Kvalitatīva augstākā izglītība – nodrošinātas un veiksmīgas nākotnes ķīla. Cilvēks, kurš nav ieguvis augstāko izglītību, nevar cerēt uz veiksmīgu pašrealizāciju.
Izglītības kvalitātes problēma ir viena no centrālajām mūsdienu izglītības politikā, tāpēc ka tā ir saistīta ar uzdevumu kompleksa risināšanu, kas ir virzīti uz personības attīstību.
Zināms, ka augstākās izglītības kvalitātes tiešs mērījums ir grūts. Studentu un augstskolu absolventu testēšana tiek veikta neregulāri, tajā tiek pielietotas dažādas metodikas, kas apgrūtina rezultātu salīdzināšanu. Daudz objektīvāki augstskolas nodrošinātības resursu indikatori (finansēšanas līmenis, pasniedzēju daudzums, tai skaitā ar zinātnisko grādu, aprēķinā uz vienu studentu, bibliotēku fondus, nodrošinātība ar datoriem, piekļūšanu Internetam, utt.), bet tie dod priekšstatu par kvalitatīvas apmācības iespējām, neļaujot spriest par to, kādā mērā šīs iespējas realizēsies. Izglītības kvalitātes novērtējumam vajag tādēļ piesaistīt netiešas pazīmes, pamatojoties uz to, ka kvalitatīvai izglītībai nepieciešami nosacījumi ir pietiekami liela augstu prasību uzrādīšana gan pret studentiem, gan pret pasniedzējiem.
Diplomdarba mērķis – dot augstākās izglītības kvalitātes kritēriju un faktoru, kuri to ietekmē analīzi.
Mērķa sasniegšanai tika risināti sekojošie uzdevumi:
Izanalizēt pieejas pie "izglītības kvalitāte" jēdziena definēšanas;
Aplūkot augstākās izglītības kvalitātes kritērijus;
Noteikt puses, kas ir ieinteresētas augstākās izglītības kvalitātē;
Izanalizēt augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma sistēmas dažās Eiropas valstīs un Latvijā;
Veikt faktoru analīzi, kas ietekmē augstākās izglītības kvalitāti;
Izanalizēt Latvijas augstskolu studentu izglītības kvalitātes novērtējumu.…
Darba mērķis: Dot augstākās izglītības kvalitātes kriteriju un faktoru, kuri to ietekmē analīzi. Darba pirmajā daļā tiek apskatītis „kvalitātes” jēdziens un augstākās izglītības kvalitātes kritēriji. Tiek apskatītas puses, kuras ir ieinteresētas augstākās izglītības kvalitātē. Otrajā daļā tiek dota augstākās izglītības novērtēšanas sistēmas analīze ES valstīs. Tiek apskatīta augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas struktūra Latvijā. Trešajā daļā tiek pētīti faktori, kuri ietekmē augstākās izglītības kvalitāti.
- Ģimene - pirmsskolas vecuma bērna tikumiskās pieredzes veidotāja
- Iekšēja un ārēja augstākas izglītības kvalitātes novērtēšana
- Obligātā pirmsskolas izglītība Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas un ārzemju pieredze kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā valsts pārvaldes iestādēs
Diplomdarbs augstskolai49
-
Kvalitātes vadības sistēmas attīstības problēmas virzieni Latvijā
Diplomdarbs augstskolai86
-
Audzināšanas darba īpatnības izglītības iestādē bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem
Diplomdarbs augstskolai77
Novērtēts! -
Kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001:2000 ieviešana uzņēmumā SIA "Talsu Tehnika"
Diplomdarbs augstskolai70
-
Kvalitātes vadība lauku tūrisma uzņēmumos
Diplomdarbs augstskolai104
Novērtēts!