Iekļaujošā skola kā demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa

Mūsu visu - Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju - kopējais mērķis ir veidot nākotnes sabiedrību - ekonomiski patstāvīgu, izglītotu, tolerantu un uz ētiskiem un estētiskiem principiem balstītu. Bērni un jaunieši, kuri šobrīd vēl sēž skolas solā, ar savu darbu un attieksmi pret līdzpilsoņiem veidos nākotnes sabiedrību Latvijā. Tāpēc ir svarīgi panākt, ka jau bērnībā ir apgūta spēja pieņemt un cienīt viens otru, neatkarīgi no viņu rases, tautības, politiskās un reliģiskās piederības, veselības stāvokļa un citiem ar katra indivīda personīgo brīvību un tiesībām saistītiem faktoriem.
Visā pasaulē, arī Latvijā arvien biežāk pēdējos gados izskan jēdzieni-,,iekļaujoša skola’’, ,,iekļaujoša izglītība’’. Tas liecina par visas sabiedrības virzību uz humānu un demokrātisku domāšanu, kurā prioritārs ir modelis-,,mācāmies kopā, dzīvojam kopā’’. Latvijas izglītības sistēmā viena no pašreiz aktuālām reformām sasistās ar skolēnu ar īpašām vajadzībām veiksmīgāku integrāciju skolā, ko apliecina arī IZM izvirzītās pamatnostādnes ,,Izglītības attīstības koncepcija 2006.-2010.gadam’’.(Nīmante,2007)
Iekļaujošā skola ir konceptuāli pilnīgi jauna pieeja. Te būtu jāizprot arī integrācijas jēdziens. Integrācijas rezultātā atsevišķi bērni ar īpašām vajadzībām nonāk vispārizglītojošās skolas sistēmā, kur gan pati skola, gan aptverošā sabiedrība gandrīz nemainās. Turpretī iekļaujošā izglītība ir process, kura rezultātā mainās abi šie lielumi. Katru skolēnu, katru bērnu augsti vērtē, lai cik smagas pakāpes problēmas viņam būtu. Tās pieņem un ar tām strādā. Šis priekšstats sakņojas pārliecībā, ka ikvienam bērnam ir tiesības piederēt pie tās pašas sabiedrības, kur visiem pārējiem. To varētu uzskatīt par jaunas domāšanas skolu, kas spētu pieņemt šādus bērnus un kurā būtu skolotāji, kas varētu ar viņiem strādāt, turklāt ar katru individuāli. Tātad- praktiski īstenot ideālus par sabiedrību visiem. …