Iedzīvotāju ienākumu nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošana Latvijā

SECINĀJUMI
Apkopojot iegūto un izpētīto informāciju, darba autore nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. No 2018. gada tika ieviesta nodokļu reforma, kur galvenie aspekti bija darbaspēka nodokļu maiņa (izmaiņas IIN un VSAOI, kā arī solidaritātes principa ieviešana), uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma, nodokļu administrēšanas pilnveidošana, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, kompensējošie pasākumi.
2. Nodokļu procentlikmju palielināšana ne vienmēr sekmē nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Laffera likne parāda, ka valdība var palielināt likmes, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, bet tomēr būs kāds lūzuma punkts (vai maksimālais punkts), pēc kura, turpinot palielināt nodokļa likmes, nodokļu ieņēmumi samazināsies.
3. Pārsvarā pasaulē tiek ievērots vertikāls taisnīguma princips, kas nozīmē ka fiziskās personas ar lielākiem ieņēmumiem maksā lielāku nodokli, izmantojot progresīvo nodokļa likmi. Latvijas ienākumu nodoklis ilgus gadus darbojās pēc horizontālās taisnīguma principa, kur ienākums tika aplikts ar nodokli proporcionāli, piemērojot visiem vienoto likmi.
4. Latvija ir viena no Baltijas valstīm, kurā 2018. gadā ir ieviests progresīvais IIN (no 20% līdz 31,4%). Pēc darba autores aprēķiniem, lielākā ienākumu daļa (vairāk par 90%) būs aplikta ar samazināto nodokļu likmi, tas ir ar 20%. Ar 23% būs aplikts ap septiņiem procentiem no darba ņēmējiem, ar 31,4% būs aplikts mazāk kā viens procents. Salīdzinot, Igaunijā un Lietuvā ar nodokli visi ienākumi tiek aplikti vienādā mērā. Lietuvā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2018. gadā sastāda 15%, kas ir viens no zemākiem. Igaunijā tas sastāda 20%.
…