Nodokļu sistēma ir neatkarīgās valsts pastāvēšanas nosacījums, tādēļ nodokļu politikai ir visciešākais sakars gan ar politisko, gan ekonomisko situāciju. Nodokļu politiku valsts dzīvē ir grūti pārvērtēt. Ekonomikas attīstība, ražošanas efektivitāte, resursu un patēriņa racionalizācija, valsts ekonomiskā stabilitāte, vienlīdzība un taisnīgums - visi šie uzdevumi cieši saistīti ar nodokļu sistēmu un nodokļu politiku.
Nodokļu politika bija, ir un paliks viena no smagākajām problēmām jebkuras valsts attīstībā. Liela nodokļu nasta nesekmē ražošanu un mazina ieinteresētību pelnīt, kā arī veicina ienākumu slēpšanu. Turpretī mazs nodokļu apmērs mazina valsts attīstību un apgrūtina jaunās paaudzes un veco ļaužu nodrošināšanas iespējas.
Nodokļu sistēma ir balstīta uz sociālu vienošanos, jo katrai valstij ir vajadzīgi līdzekļi dažādiem mērķiem – sākot no valsts aizsardzības līdz atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem.
Nodokļi ir obligāti maksājami budžetā, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi, bet tie nav saistīti ar konkrēta pakalpojuma vai preces saņemšanu. Šajā visai populārajā nodokļu definīcijā ir kāds būtisks moments, kas atšķir nodokli no cenas. Šī jautājuma izpratne ir ļoti svarīga kā ekonomiski, tā politiski. Cena ir brīvprātīgs maksājums par konkrētu preci vai pakalpojumu. Vērtējot maksātāju attieksmi pret nodokļiem, jāsaprot, ka maksātājam, pirmkārt, nav izvēles – ikvienai nodokļu sistēmai ir piespiedu raksturs, jo nodoklis ir obligāts, - nav zināms, par kādu preci vai pakalpojumu tiek maksāts. Tas apstāklis, ka, maksājot nodokļus, pretī netiek saņemta reāla prece vai pakalpojums, liek izjust nodokļus par slogu un izsauc nelabvēlīgu attieksmi pret tiem. Tas nodokļu politikas veidotājiem nopietni jāņem vērā. Tas nozīmē, ka nodokļiem jābūt labi pamatotiem, argumentētiem un izskaidrotiem maksātājam. [27, 2.lpp.]
Nodokļi ir galvenais valsts budžeta ienākuma veids un tādēļ tiem ir jāpievērš sevišķa uzmanība. Ar nodokļiem mēs varam gan sekmēt, gan bremzēt kā tautsaimniecības, tā atsevišķu nozaru attīstību, kā arī līdzekļu iedalīšanu sociālajām vajadzībām. Nodokļi dod valdībai iespēju nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriskajām precēm un sniegt saviem iedzīvotājiem dažādus pakalpojumus. Tomēr katrai valdībai ir jācenšas veidot tādu nodokļu politiku, lai tā pēc iespējas būtu vienkāršāka un saprotama visiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, līdzīgi kā citi nodokļi, ir piespiedu maksājums, kuru valsts iedzīvotāji maksā valstij vispārējo izdevumu segšanai un līdzekļu pārdalīšanai. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikai ir jānodrošina sākotnējais pamats taisnīgai ienākumu pārdalei tautsaimniecībā un jāveicina iedzīvotāju labklājības un uzņēmējdarbības attīstība. Ienākuma nodokļu sistēmā notiek nepārtrauktas izmaiņas, un ir interesanti un svarīgi izpētīt vai šīs izmaiņas nes kādu labumu valstij. Šī tēma ir ļoti aktuāla, jo 2008. gadā stājas spēkā vairākas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz individuālo uzņēmēju ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un neskatoties uz to, ka šie grozījumi ir ļoti būtiski saimnieciskās darbības veicējiem un pieņemti 2006.gadā, par tiem līdz šim nav bijusi plašāka informācija, bet paustā informācija bieži vien ir neviennozīmīga un pretrunu cēloņi tiek par maz pārrunāti un izskaidroti.
Tieši tāpēc ir svarīgi apskatīt kāda veidā tas ietekmes maksātāja nodokļa slogu, kādas ir vērojamas priekšrocības un kādi trūkumi.
Minētie apstākļi bija par pamatu šī maģistra darba temata izvēlei.
Maģistra darba pētījuma objekts ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā, pētījuma priekšmets ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilnveidošanas iespējas.…
