Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:123242
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 40 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anatācijas    3
  Saīsinājumu un terminu skaidrojums    5
  Ievads    7
1.  Migrācijas vēsturiskais un ekonomiskais pmatojums    10
1.1.  Starptautikās migrācijas vēsturiskā attīstība Latvijā    10
1.2.  Migrācijas ietekme uz ekonomisko attīstību    11
1.3.  Darbaspēka migrācija un mobilitāte    15
2.  Citu valstu pieredze iedzīvotāju migrācijas jautājumos    20
2.1.  Vācijas pieredze migrācijas jomā    20
2.2.  Īrijas pieredze migrācijas problēmas risināšanā    22
2.3.  Migrācijas ietekme uz pieņemošajām valstīm    24
2.4.  Īrijas pieredze pieņemot Latvijas iedzīvotājus    29
3.  Latvijas pašreizējā situācija migrācijas jomā    38
3.1.  Migrācijas politika Latvijā    38
3.2.  Migrācijas politika Eiropas Savienībā    42
3.3.  Latvijas likumi un normatīvie akti, kas regulē iedzīvotāju migrāciju    45
3.4.  Brīva darbaspēka migrācija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā    46
3.5.  Darbaspēka starptautiskā migrācijas cēloņi    51
3.6.  Mūsdienu darbaspēka starptautiskās migrācijas attīstības īpatnības    57
  Secinājumi un priekšlikumi    59
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    63
Darba fragmentsAizvērt

Savam bakalaura darbam izvēlējos tēmu „Iedzīvotāju ekonomiskā migrācija Latvijā un Eiropas Savienības valstīs”, jo Latvijā nav daudz pētījumu par šo tēmu. Migrācija (latīniski – migratio, no migro – pāreju, pārceļos) patiesībā ir tikpat sena kā pati pasaule. Raugoties no sadzīves loģikas, cilvēks vienmēr meklē, kur viņam ir labāk. Ja Latvija būtu bijusi nabadzīga un ekonomiski neattīstīta, tad arī stihisko migrantu straume uz tās pusi nebūtu bijusi tik milzīga. Daudzi krievu, baltkrievu, ukraiņu tautības migranti uz Latviju brauca galvenokārt tāpēc, lai uzlabotu sadzīves apstākļus (dabūtu darbu, vietu kopmītnēs, pēc tam saņemtu arī dzīvokļus), kā arī tāpēc, ka Latvija, salīdzinot ar citiem PSRS reģioniem, bija labāk apgādāta ar plaša patēriņa precēm. Ieplānotajai migrantu plūsmai tomēr bija arī politiski motīvi – Latvijas kolonizācija un rusifikācija. Tieši cittautiešu iebraukšanas veicināšana bija galvenais apstāklis, kas ļāva nodrošināt ar darbaspēku visdažādākās nozīmes un profila rūpniecības, celtniecības un transporta uzņēmumus, vispirms jau tos, kuri atradās tiešā Vissavienības pakļautībā. Arī Latvijas kompartija savu sociālo sastāvu veidoja atbilstoši "šķiriskajam principam", vadošo vietu tajā nodrošinādama "apzinīgajiem strādnieku šķiras pārstāvjiem". Saprotams, ka tie galvenokārt bija iebraucēji no citurienes, pārsvarā krievu tautības pilsoņi. Tajā pašā laikā Krievijā daudzas sādžas, pat veselus rajonus un apgabalus, pasludināja par "neperspektīviem". Tam sekoja neskaitāmi aicinājumi doties uz "komunisma triecienceltnēm", "jaunapgūtajām zemēm", citiem reģioniem un "jaunajām republikām". Daudzus tūkstošus cilvēku, atsvešinātus no savas dzimtās puses, īpašuma un senču tradīcijām, pārvērta par "mobilu darbaspēku", ar kura palīdzību varēja atrisināt kā ekonomiskus, tā arī politiskus uzdevumus. Tā apzināti un mērķtiecīgi veidoja "padomju cilvēku" – migrantu.
Ir pagājuši jau gandrīz divi gadi kopš vēsturē vislielākās Eiropas Savienības paplašināšanās, kad ES vienlaikus pievienojās 10 jaunas dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija. Tā radot diskusijas, kas pievienošanās kontekstā saistījās ar brīvu darbaspēka kustību, bažas galvenokārt bija par straujo darbaspēka pieplūdumu no jaunajām dalībvalstīm un tā potenciāli negatīvo ietekmi uz veco dalībvalstu darba tirgu. Līdz ar to tikai trīs valstis – Lielbritānija, Īrija un Zviedrija – nelika šķēršļus citu ES valstu darba meklētājiem. Savukārt pārējās divpadsmit izmantoja iespēju pilnībā neatvērt savu valstu darba tirgus jaunajām dalībvalstīm (izņēmums bija iedzīvotāju skaita ziņā nelielā Malta un Kipra, kas atrodas ārpus Centrālās un Austrumeiropas). …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties