Pilsētām ir vairāki tūkstoši gadi. Tās radās tad, kad cilvēki sāka dalīties kopienās, kad aizsākas nopietnā ekonomiskā darbība, viena pilsēta tirgojas ar otru, kā arī tā it kā veica aizsardzības funkciju pret iebrucējiem. Veidojās pilsētas, tālāk valstis. Tās bija iespaidīgas, krāšņas. Šī tendence mūsdienās nav zaudējusi savu aktualitāti. Taču drīz vien krāšņumu nomainīja praktiskums, vienveidība.
Jelgava, lai arī nav galvaspilsēta, taču turpina attīstīties un arī „baudīt” Rīgas tuvuma priekšrocības. Ja salīdzinot Rīgu ar Jelgavu kaut vai pavirši, var redzēt, ka Rīgai ir vairāk, ko piedāvāt, taču šeit parādās Jelgavas priekšrocības – tā turpina augt un attīstīties, kamēr Rīga jau ir diezgan pārblīvēta. Runājot par vizuālā tēla, galvenokārt, atšķirībām, tad Rīga te arī ir priekšā Jelgavai, jo Rīgas simbolus pazīst daudz vairāk un pat dažus pat ārzemnieki (Brīvības statuja, Latvijas pirmā daudznozaru tehniskā augstskola – RTU, zināma arī kā mazā Parīze, kā arī Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO mantojumā sarakstā), kamēr Jelgava ir tikai Rīgas pilsētas guļamrajons.
Taču autore šo tēmu izvēlējās, jo uzskata, ka Jelgavai ir citas priekšrocības un cits attīstības ceļš ejams, kā arī viens no faktoriem, ka Jelgavas pilsēta 2. Pasaules karā bija pilnīgi izpostīta, to bija jāceļ pa jaunu. Tie pilsētas veidojošie tēli, kas bija pirms nopostīšanas, atjaunot neizdevās, un pat droši vien nebija reāls uzdevums, daudz kas vienkārši pazuda gruvešos, lai nekad vairs neatdzimtu pa jaunu. Autorei likās, interesanti, ka tomēr Jelgava šodien ir 4. lielākā pilsēta Latvijā, tā ir atdzimusi pa jaunu, sāka savu attīstību no nulles, un kā pilsētas iedzīvotāji redz Jelgavu tagad. Autore vēlas uzzināt, iedzīvotāju viedokli par Jelgavas pilsētu, vai tie redz pilsētas simbolus, kā tas viņus ietekmē, ko viņi gatavi mainīt tās izskatā (ne praktiski).
Būtiski bija noteikt vizuālā tēla definējumu pilsētas kontekstā. Autore piedāvā savu vizuālā tēla interpretējumu, uz ko arī balstījās veidojot aptaujas anketu. Vizuālais tēls – ar redzi skatāms kopējs priekšmeta izskats. Tātad jebkura priekšmeta ārējais izskats: piemineklis, muzeja ēka u. c. Bez šaubām tas arī attiecināms, piemēram, ja muzeja iekšienes noformējumu.…
