Diplomdarba tēma: “Huligānisma kvalifikācijas problēmas”. Diplomdarba tēmas izvēle pamatota ar huligānisma aktualitāti, kā samērā izplatītu noziedzīgu nodarījumu Latvijā.
Diplomdarba mērķis bija izpētīt un noteikt huligānisma, kā atsevišķa noziedzīga nodarījuma nozīmi un piemērojamību tiesisko regulējumu.
Diplomdarba izpētes objekts ir huligāniskas darbības un to kvalifikācija, priekšmets – spēkā esošās krimināltiesiskās normas.
Rakstot darbu tika apgūti dažādu autoru darbi, kuri pētījuši huligānisma kvalifikācijas problēmas. Pētāmā tēmā izmantoti iespējamie statistikas dati un tie analizēti.
Diplomdarbs sastāv no ievada, četrām nodaļām, deviņām apakšnodaļām, secinājumiem, literatūras avotu saraksta un pielikumiem. Pirmajā nodaļā autors analizē huligānisma jēdzienu, pamatsastāvu un kvalifikācijas problēmas. Otrajā nodaļā autors analizē huligānisma sastāva pastiprinošos apstākļus un kvalifikācijas problēmas. Trešajā nodaļā salīdzinātas Latvijas un ārvalstu kriminālās likumdošanas normas, kas paredz kriminālatbildību par huligānismu. Ceturtajā nodaļā veikta statistika par huligānismu salīdzināšana un analīze.
Ņemot vērā iegūtos pētījuma rezultātus autors uzskata, ka huligānisms, tāpat kā vairums citu noziedzīgu nodarījumu, prasa plašāku un izsvērtāku zinātnisku skaidrojumu. Tādejādi kvalifikācijas problēmu risināšanā, lai panāktu viennozīmīgu huligānisma izpratni un tulkošanu, ņemot vērā tiesu prakse, vairāk būtu uzmanības jāvelta skaidrojošu un izglītojošu materiālu izstrādei, lai gan pēdējos gados no tiesību zinātnieku puses Latvijā tas tiek darīts.
Diplomdarba tēma: “Huligānisma kvalifikācijas problēmas”. Laika gaitā sabiedrībai attīstoties dažādās sfērās – kultūrā, reliģijā, saimnieciskajā dzīvē, tā savu gūto pieredzi nodod nākamajām paaudzēm, uz kuru pamata veidojas cilvēku morāles un uzvedības normas, un tās nebūtu vēlams pārkāpt nevienam sabiedrības loceklim. Sabiedrībā pastāvošie uzvedības principi veido sabiedrisko kārtību un drošību. Viena no sabiedriskās kārtības normām ir sabiedriskā miera ievērošana. Sabiedriskā miera traucēšana mūsdienu kriminālistiskajā likumdošanā traktējama kā huligānisms. Ikdienā terminu ”huligānisms” dažkārt lieto kā apzīmējumu ikvienam nekaunīgam, izaicinošam un pret sabiedrības interesēm vērstam prettiesiskam pārkāpumam. Par huligāniem dēvēti gan sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju atpūtas traucētāji, gan arī tie, kas izdara noziedzīgus nodarījumus pret personu, personas veselībai, godam un cieņai, realizē atklātu zādzību vai laupīšanu. Huligānisms, kā negatīva krimināla parādība, vēl sabiedrībā pastāv reāli un nav izskausts.
Literatūrā pastāv vairākas termina “huligānisms” un “huligāns” izcelsmes versijas. Viena no tām norāda, ka vārds “huligāns” ir radies no Amerikas indiāņu cilts nosaukuma – huligāni, kuriem par spītīgo pretestības izrādīšanu iekarotājiem piedēvēja visnegatīvākās īpašības.1 Saskaņā ar otru versiju, termins “huligāns” ir radies no senkrievu vārda “hula” un franču “gens” – cilvēki. Huligāna iesauku deva dzimtzemniekiem, lai viņus pazemotu.2 Savukārt trešais apgalvojums ir, ka termins “huligānisms” radās no XVIII gadsimtā Anglijā dzīvojušās īru tautības ģimenes uzvārda “Hooligan”. Starp šīs ģimenes locekļiem bija noziedznieki, kuri citu vidū izcēlās ar savu ālēšanos, nekaunību un trakulībām. Vēlāk par huligāniem sāka saukt tos cilvēkus, kuri Londonas dienvidaustrumu kvartālos izdarīja vardarbīgus noziegumus, bet XIX gadsimta otrajā pusē visas kriminālvidei piederīgas un civilizētai sabiedrībai svešas personas. 3
Tāpat šajā laikā minēto terminu iepazina arī cariskajā Krievijā. 1892.gadā Pēterburgā tika izdota pavēle par radikālu pasākumu veikšanu pret vardarbīgu noziegumu izdarītājiem, kuri tajā laikā ālējās pilsētā, un šajā pavēlē viņi tika nosaukti par huligāniem.…
