1.1.Kredīta nepieciešamība, naudas piedāvājums un pieprasījums
Lai darba tālākajā gaitā varētu analizēt un spriest par hipotekārās kreditēšanas attīstības tendencēm un problēmām, autors maģistra darba pirmajā daļā piedāvā pētīt kredīta teorētiskos aspektus, kas dos pamatu darba tālākajā gaitā vērtēt un pamatot savus slēdzienus par kreditēšanas praktiskās darbības pusi.
Mūsdienu tirgus ekonomika nav iedomājama bez plašām kredītattiecībām. Pateicoties tām, pirmkārt, rodas labvēlīgas iespējas kapitāla pārplūdei no mazāk ienesīgām ekonomikas nozarēm uz ienesīgākām, otrkārt, tās paātrina preču realizāciju, treškārt, samazina ar naudas apgrozību saistītās izmaksas, ceturtkārt, sekmē kapitāla uzkrāšanu. Kredīts dod iespēju savlaicīgi un pilnīgi apmierināt vajadzības pēc naudas līdzekļiem dažādos laika posmos, kā arī efektīvi izmantot naudas resursus tautsaimniecībā.
Naudas piedāvājuma un pieprasījuma sintēze, - kā saka profesors Lībermanis: “Tā rada īpašas parāda attiecības — kredītu. Parāda attiecības var aptvert arī produkciju un pakalpojumus, jebkuras preces. Tomēr vairākumā gadījumu parāda objekts ir nauda. Nauda tiek uz laiku pirkta, īpatnība ir tā, ka pirkta nauda noteiktā termiņā ir jāatdod kreditoram (parada devējam), kas vienlaikus ir naudas piedāvātājs.” Debitors, parāda ņēmējs un reizē naudas pieprasītājs, ielien parādu murdā naudas īpašību dēļ. Nauda ir absolūti likvīda, tai ir vispārēja, visaptveroša lietošanas vērtība. Tas nenozīmē, ka debitors pieprasa naudu kā parādu bez konkrēta mērķa, lai spētu apmierināt jebkuru vēlmi. Kredītam ir stingri mērķtiecīgs raksturs. Ja runa ir par kredītu uzņēmējdarbībai, tad kreditors prasa uzrādīt pārbaudei konkrētu detalizētu uzņēmējdarbības plānu. Obligāta ir prasība, lai būtu uzrādīts kredīta lietošanas pozitīvs rezultāts. Šādas prasības vieš cerību, ka kredīts netiks izsaimniekots, ka pieprasītā nauda tiks savlaicīgi atdota.
Runājot detalizētāk par naudas piedāvājumu, autors vērš uzmanību uz to, ka vispazīstamākais naudas rādītājs ir skaidrā nauda, kas tomēr nav pats nozīmīgākais ekonomiskās vides raksturotājs. Ekonomiskajos darījumos lielākoties tiek izmantota nevis skaidrā nauda, bet norēķinu konti, lietojot čekus, kredītkartes u.c. Pieprasījuma noguldījumi ietverti rādītājos, kas raksturo naudas piedāvājuma apjomu ne tikai likviditātes un emitentu (centrālās bankas vai kredītiestāžu), bet arī valūtu dalījumā. Kopējo apgrozībā esošo naudas apjomu raksturo naudas piedāvājums. To veido sastāvdaļas, kas reāli veic visas naudas funkcijas - vērtības mēra, uzkrāšanas un maksāšanas līdzekļa funkciju. Tomēr naudas piedāvājumu nevar veidot mehāniski. Ne viss, kas pilda naudas funkcijas, ir viennozīmīgi vērtējams kā nauda gan pēc nozīmīguma, gan pēc operativitātes. Senāk naudas piedāvājumu veidoja tikai valsts kaltās zelta monētas, taču, attīstoties banku sektoram, naudas apjomā iekļāvās dažādu veidu noguldījumi, bet šobrīd jauni finanšu instrumenti nepārtraukti maina naudas rādītāju saturu un prasa veidot jaunas un plašākas naudas definīcijas. Jāatzīmē, ka, skatot naudas piedāvājumu un atsevišķas tā sastāvdaļas, darbā izmantota saskaitāmo monetāro rādītāju koncepcija.
…
