Secinājumi un priekšlikumi
Pamatojoties uz maģistra darbā veikto pētījumu, autore secina sekojošo:
1. Mūsdienu tirgus ekonomika nav iedomājama bez plašām kredītattiecībām. Kredīts nodrošina kapitāla pārdali tautsaimniecībā, tā novirzīšanai no vienas nozares uz citu, kā arī regulē arī kopējo naudas apriti tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos.
2. 2010. gada sākumā iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu struktūrā dominē hipotekārie kredīti, kuru īpatsvars kopējā kredītu struktūrā ir 58%. Izsniegto hipotekāro kredītu apmērs iepriekšējos gados pieauga ļoti strauji (2007. gadā - par 39%, 2008. gadā - par 13%). Hipotekāro kredītu apjoms 2010. gada beigās, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo periodu, samazinājās par 14,7%, bet industriālie kredīti - par 4,6 %.
3. 2007. - 2008. gadā sākusies apjomīgākā finanšu krīze, kas turpinājās arī 2009. gadā un pārauga Eirozonas valstu parādu krīzē 2010. un 2011. gadā. Tā rezultātā kopš 2009. gada samazinājas kreditēšanas tempi. Nekustamā īpašuma tirgu darbība 2009. gada laikā ir gandrīz apstājusies, kas lielā mērā ietekmējusi ne bankām izsniegto kredītu kopsummu - 15,429.2 milj. lati, kas par 8,88 % mazāk nekā 2008. gadā.
4. 2009. gadā sakumā neuzticības saglabāšana pasaules finanšu tirgos, kā arī straujas uzņēmējdarbības un iedzīvotāju maksātspējas kritums Latvijā sastindzināja vietējo kredītešnas sfēru. Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi tika samazinātās procentu likmes.
5. Pēdējo gadu laikā (2008. - 2010.g.) Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kredītu struktūra sadalījumā pa valūtām ir būtiski mainījusies. Ja 2004. gada marta beigās Latvijas komercbanku izsniegtie kredīti pamatā bija latos un ASV dolāros, patlaban kredītportfelī dominē eiro aizdevumi. Eiro kredītu apjoms strauji palielinājās pēc lata piesaistes eiro.
6. Sekojot 2007. un 2008. gada finanšu tirgus norisēm, pieauga latu naudas tirgus nenoteiktība, tāpēc palielinājās starpība starp procentu likmēm, kādas bankas vēlējās maksāt par resursu piesaisti, un procentu likmēm, par kādām bankas bija gatavas aizdot latu resursus.
7. Mūsdienu globālā finanšu krīze ir saistīta ar notikumiem ASV nestandarta kreditēšanas tirgus segmentā. Krīzes pamatā bija nekustamā īpašuma burbuļa sprādziens, hipotēku biznesa ienesīguma samazinājums un hipotekāro operāciju riska palielinājums, kreditoru pašu līdzekļu trūkums izdevumu dzēšanai, mazsaimniecību maksātspējas problēmas. Krīze skārusi ne tikai ASV, bet arī Eiropas un Āzijas valstis, jo šo valstu bankas daudz naudas līdzekļu ieguldīja ASV hipotekārajos vērtspapīros.
8. 2010. gads - 2011. gads: Finanšu krīze pārauga Eirozonas valstu parādu krīzē, kas raksturo atsevišķu Eirozonas valstu (galvenokārt - Portugālijas, Īrijas, Itālijas, Grieķijas un Spānijas) lielās parādsaistības un investoru bailes, ka šīm valstīm aizdoto naudu nebūs iespējams atgūt, kas citu lietu vidū noved pie aizvien samazinātiem šo valstu kredītreitingiem un riska dēļ paaugstinātām procentu likmēm, kas šīm valstīm būtu jāmaksā pārdodot jaunas obligācijas.
…
