Ievads
Sagatavoto kokmateriālu kvalitāte un sortiments vislielākajā mērā ir atkarīgs no pielietotajām meža izstrādes tehnoloģijām. Mūsdienās meža izstrādē lielākoties tiek izmantoti dažāda tipa harvesteri. Ļoti svarīgi harvestera ražīga un kvalitatīva darba nodrošināšanai ir pastāvīga tā uzturēšana darba kārtībā. Lai harvestera darbs būtu kvalitatīvs, precīzs un pēc iespējas efektīvāks, ir jābūt augsti kvalificētiem operatoriem un precīzām harvestera mērierīcēm, kas atstāj ļoti lielu ietekmi uz sagatavoto kokmateriālu kvalitātes un sortimenta iznākumu cirsmā. Viens no nosacījumiem, kura ievērošana paaugstina harvestera mērījumu precizitāti, ir regulāra mērierīču kalibrēšana un pārbaude. Šai procedūrai ir jāvelta īpaša vērība, jo no tās ir atkarīga sagatavoto sortimentu faktisko izmēru atbilstība cirsmas izstrādes uzdevumā paredzētajiem. Kļūdīšanās iztrūkuma virzienā nav pieļaujama, jo, ražīgi strādājot ar nepareizi vai neprecīzi kalibrētām mērierīcēm, harvesters var sagatavot lielu daudzumu brāķa ļoti īsā laika posmā.
Mūsdienās Latvijā pastāvīga un precīza kokmateriālu apjoma noteikšana dažādos tehnoloģiskā procesa posmos parasti ir vajadzīga procesa norises kontrolei un operatīvai vadībai.
Kalibrēšana un kontrolmērījumi aizņem daudz laika, tāpēc tas samazina harvestera ražīgumu. Lai izstrādes procesā nerastos brāķis un vienlaicīgi netiktu samazināti izstrādes apjomi, kas rodas kalibrēšanas un kontrolmērījumu veikšanas laikā, ir nepieciešams noteikt kalibrēšanas un kontrolmērījumu veikšanas optimālo biežumu.
Izvēlētā maģistra darba tēma ir aktuāla un nozīmīga mežizstrādes sfērā. Mūsdienu mežistrādē pārsvarā tiek izmantoti harvesteri, kuru precīza darbība nav iespējama bez kalibrēšanas. Darbā veiktais pētījums dod reālu ieguldījumu kokmateriālu sortimenta kvalitatīvai ražošanai. Pētījumu rezultātā tika noteikts optimālais kalibrēšanas biežums, kas mežistrādes uzņēmumiem dos iespēju paaugstināt ražošanas efektivitāti un rentabilitāti.
Maģistra darba tēma ir : harvestera mērierīču kalibrēšanas ietekme uz kokmateriālu dimensionālo iznākumu.
Maģistra darbā izvirzītais mērķis ir : noskaidrot harvestera mērierīču kalibrēšanas ietekmi uz kokmateriālu dimensionālo iznākumu.
Veiksmīgai mērķa sasniegšanai tika izvirzīti galvenie uzdevumi:
o iegūt un apkopot informāciju par harvestera mērierīču kalibrēšanu no pieejamajiem literatūras avotiem;
o konstatēt un analizēt sagatavoto apaļo kokmateriālu iznākumu pēc apjoma un vērtības atkarībā no kalibrēšanas biežuma un izpildes kvalitātes;
o izstrādāt metodiku lauka novērojumiem;
o veikt lauka novērojumus, iegūstot pietiekamu informatīvo materiālu par kalibrēšanas norisi un biežumu;
o atbilstoši iegūtajiem mērījumu rezultātiem izdarīt secinājumus un dot priekšlikumus.
Maģistra darba pētījuma objekts ir mērierīču precizitātes ietekme uz kokmateriālu dimensionālo iznākumu, savukārt pētījuma priekšmets – harvetera mērierīces.
Izstrādājot maģistra darbu ir jāpierāda šāda hipotēze: harvestera mērierīču optimālais kalibrēšanas biežums ir 7 diennaktis.
Darba izstrādē izmantotas šādas metodes:
o vispārzinātnisko pētījumu metodes
- analīzes metode, lai salīdzinātu pētījuma objektu atsevišķās sastāvdaļās un analizētu katru atsevišķi;
- loģiski konstruktīvā metode, lai veiktās analīzes rezultātā sniegtu savu secinājumus;
o datu ieguves metodes – statistiskās, grafiskās un matemātiskās;
o ekonomisko zinātņu pētījumu metodes – statistiskās pētījumu metodes, lai veiktu statistisko datu apkopošanu, grupēšanu un rādītāju aprēķināšanu;
o datu matemātiskās apstrādes metodes – datu grafiskā attēlošana.
Darbā ir izmantoti šādi informācijas avoti: zinātniskās publikācijas, pētījumi un interneta resursi, kā arī ārzemju literatūras avotos pieejamā informācija un ārvalstīs veiktie pētījumi par harvestera kalibrēšanas ietekmi uz kokmateriālu sortimenta kvalitāti.
1. Precizitātes paaugstināšanas paņēmieni kokmateriālu uzmērīšanā ar harvesteru
Kokmateriālu uzmērīšanas precizitātes paaugstināšanai ar harvesteru ir nepieciešams veikt harvestera mērierīču regulāru pārbaudi. Harvestera mērierīces ir iespējams pārbaudīt, veicot kontrolmērījumus [1]. Kontrolmērījumos tiek uzmērīti sortimentu garumi un caurmēri. Kontrolmērījumus veic ar mērķi, lai salīdzinātu harvestera mērierīču un ar roku veiktos mērījumus. Par pareiziem mērījumiem tiek uzskatīti ar roku uzmērītie mērījumi. Kontrolmērījumos ar roku tiek izmantoti kalibrēti mērinstrumenti, lai nerastos kļūda mērierīču neprecizitātes dēļ [2]. Caurmēra mērīšanai izmanto kalibrētu elektronisko dastmēru, garuma mērījumiem - kalibrētu mērlenti [3]. Ļoti svarīgi kontrolmērījumus veikt precīzi un uzmanīgi, lai nerastos kļūdas, veicot pašus kontrolmērījumus. Pēc kontrolmērījumu veikšanas iegūtie mērījumi tiek salīdzināti ar harvestera mērierīču mērījumiem. Ja kontrolmērījumu un harvestera mērierīču mērījumu atšķirības ir ārpus pieļaujamām robežām, tad harvestera mērierīces ir jākalibrē [4]. Kontrolmērījumu un harvestera mērierīču mērījumu tilpumu kļūda nedrīkst pārsniegt 4 %, pretējā gadījumā mērierīces tiek uzskatītas par neprecīzām[5]. Lai kokmateriālu uzmērīšana būtu precīza, garumu un caurmēru mērinstrumentiem ir jābūt precīzi kalibrētiem [6]. Kontrolmērījumi jāveic vismaz reizi nedēļā [4]. Neskatoties uz to, ka kontrolmērījumi tiek veikti regulāri, pārbaudes mērījumi starp kontrolmērījumu posmiem arī ir jāveic regulāri [7]. Jāpiezīmē, ka harvesteru īpašniekiem īsti nav skaidrības, cik bieži un kā būtu jāveic harvestera mērierīču kalibrēšana [8]. Tāpēc pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik bieži ir jāveic harvestera mērierīču kalibrēšana, lai tās saglabātu nepieciešamo precizitāti.
…
