Graudkopības nozares attīstība Latvijā, tās ... / ID: 697004

Autors: Anonīms autors (109)

Vērtējums:

Publicēts: 20.11.2017.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 64 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	2
	Annotation	3
	Ievads	6
1.	Teorētiski pētnieciskā daļa	9
1.1.	Graudkopības nozares attīstības nepieciešamība un ietekmējošie faktori	9
1.1.1.	Graudkopības nozares attīstības nepieciešamība	9
1.1.1.1.	Pašnodrošinājums ar graudiem	10
1.1.1.2.	Nodarbinātības palielināšana lauku teritorijās	13
1.1.1.3.	Lauksaimniecībā izmantojamo zemju racionāla izmantošana	14
1.1.1.4.	Augsnes kvalitātes uzlabošana	16
1.1.2.	Graudkopības nozares attīstību ietekmējošie faktori	18
1.1.2.1.	Mikrovide	19
1.1.2.2.	Makrovide	23
1.1.2.3.	Graudkopības nozari ietekmējošie specifiskie faktori	29
1.2.	Graudkopības nozares attīstības iespējas tiesiskās bāzes un tās pārvaldības kontekstā	41
1.2.1.	Graudkopības nozares tiesiskā bāze	41
1.2.2.	Graudkopības nozares pārvaldība	47
2.	Praktiski pētnieciskā daļa	53
2.1.	Graudkopības nozares attīstība tendences Latvijā	53
2.1.1.	Saimniecību skaits	53
2.1.2.	Lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības un sējumu struktūra	56
2.1.3.	Graudu kopievākums un ražība	59
2.2.	Z/S „ Lejnieki - 3‖ raksturojums un saimnieciskās darbības analīze, tās izvērtējums	62
2.2.1.	Vispārējs raksturojums, organizatoriskā struktūra	62
2.2.2.	Saimniecības ekonomiskās darbības analīze	72
2.3.3.	Anketēšanas rezultāti	81
2.2.4.	SVID analīze un graudkopības nozares attīstības perspektīvas	92
	Saīsinājumi	98
	Secinājumi	99
	Problēmas un priekšlikumi to risināšanai	103
	Nobeigums	107

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Vadoties no maģistra darba izstrādes veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem pētījumiem, autore secina:
1. Graudiem un to pārstrādes produktiem ir nozīmīga vieta ne tikai pārtikā un lopbarībā, bet arī kā alternatīvās enerģijas ieguves avotam, tāpēc bez augsti attīstītas graudu ražošanas, kvalitatīviem graudiem nav iedomājama ne valsts lopkopības un pārtikas produktu ražošanas attīstība, ne enerģētika, attīstot bioenerģijas ražošanu, tā veicinot ne tikai valsts ekonomisko un politisko stabilitāti, bet arī iedzīvotāju pārticību.
2. Latvijā vajadzētu apgūst LIZ 2,3 milj.ha un ražot graudus ar augstāku pievienoto vērtību. LIZ pilnvērtīga izmantošana uzlabotu situāciju lauku apvidos, palielinot laukos dzīvojošo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni, tāpat arī uzlabotu kopējo graudaugu bilanci, tā radot ne tikai sakoptu lauku vidi, bet arī veicinātu valsts ekonomisko un politisko stabilitāti, tāpat arī iedzīvotāju pārticību un citu lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības attīstību.
3. Latvijas agroklimatiskie apstākļi ir pietiekami labvēlīgi graudaugu audzēšanai un spēj ik gadus nodrošināt stabilas un salīdzinoši augstas ražas. Tas dod iespēju ražot vairāk nekā ir nepieciešams pašu patēriľam un graudi ir nozīmīga Latvijas eksporta prece.
4. Zemju izmantošanas un graudu ražības analīze rāda, ka Latvijā ir nepietiekami izmantotas platības, kuras ir lietojamas graudu audzēšanai.
5. Nozarē strādājošo vecuma struktūra parāda, ka aptuveni 50% nozarē nodarbināto ir vecāki par 45 gadiem. Ilgtermiľā tas var radīt draudus nozares veiksmīgai attīstībai, ja netiek nodrošināta jaunu speciālistu piesaiste nozarei.
6. Nepastāv arī instrumenti, kas aizsargatu Latvijas uzľēmējus no ārvalstu uzľēmēju patvaļas, izmantot finansiālo kapitāla pārākumu izstumjot vietējos mazos un vidējos ražotājus no tirgus, lai izveidotu plantācijas un saražoto produkciju eksportētu.…

Autora komentārsAtvērt

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −8,98 €