SECINĀJUMI
Pēc dotā pētījuma autors var secināt:
1. Grāmatveža ietekme uz uzņēmuma stabilitāti un attīstību ir diezgan būtiska. 52% no respondentiem uzskata, ka grāmatveža loma uzņēmējdarbībā ir ļoti liela, 34% - ka tā ir liela. Faktiski, 86% no aptaujātajiem cilvēkiem atzīst, ka grāmatvedība ir svarīgs aspekts biznesā.
2. Autsorsings vēsturiski tika izmantots vairāk krīzes situācijās, kad pats uzņēmums vairs nespēja organizēt savu darbu ar iekšējiem resursiem.
3. Autsorsinga pakalpojumu izmantošanā ir arī nepilnības, - darbinieku profesionalitātes līmenis autsorsinga uzņēmumā var būt nepietiekams, lai sniegtu pakalpojumus augstā līmenī, pastāv risks, ka netiek ievērota konfidencialitāte.
4. Latvijas Grāmatvedības Ārpakalpojumu Sniedzēju Asociācija tika dibināta, lai apvienotu grāmatvežus un uzņēmumus, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus, un popularizētu grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī pilnveidotu likumdošanu grāmatvedības un nodokļu jomā, par ko tiek maksāta vienreizēja iestāšanās maksa un biedru nauda.
5. Atkarībā no uzņēmuma-konkurenta A, uzņēmums X nepiedāvā ES fondu projektu izstrādi un publisko iepirkumu konsultācijas.
6. Uzņēmumam X ir konkurētspējīgas cenas sniegtajiem pakalpojumiem. Visaugstākās cenas uz grāmatvedības pakalpojumiem uzņēmumam D un H. Faktiski, uzņēmuma X cenas ir par 20,37% zemākas nekā vidējā konkurentu cena.
7. Uzņēmums X neveic gandrīz nekādus reklāmas pasākumus - galvenais jauno klientu avots ir rekomendācijas.
8. Uzņēmuma X mārketinga politikai piemīt pārdošanas menedžera trūkums. Ar mārketinga politikas izstrādi un realizāciju uzņēmumā nodarbojas tikai vadītājs (galvenais grāmatvedis) un grāmatveži pēc iniciatīvas, kuriem nav atbilstošas izglītības šajā jomā, kas nenoliedzami ietekmē viņu tiešo darba pienākumu izpildi.
9. Analīzes veikšanai parasti tiek izmantoti bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina koeficienti, bet naudas plūsmas pārskats netiek pietiekami izmantots analīzē.
10. Uzņēmumam X neto apgrozījuma dinamika sāka uzlaboties 2010.g. – pieaugums sastādīja 17,06%, attiecībā pret 2009.g, kā arī 2010.g.salīdzinājumā ar 2009.g. pieauga tīrā peļņa – par 100.71%, kas ir ļoti labs rādītājs krīzes laikos. Uzņēmumam B 2007.-2009.g. laika periodā strauji pieauga neto apgrozījums, un zaudējumi samazinājās par 30790Ls, bet uzņēmuma A 2008.-2009.g. laika periodā pārskata gada peļņa samazinājās par 4617Ls, vai par 65.91%.
11. 2007.-2009.g. laika periodā uzņēmumam X un A pieauga debitoru parādi, bet 2009.g.to īpatsvars uzņēmumā X bija gandrīz divas reizes mazāks, nekā uzņēmumam A.
…
