Medicīnas dokumentu sagatavošana ir ārstniecības procesa neatņemama, obligāta sastāvdaļa, kas noteikta likumdošanā – LR Ārstniecības likumā () un MK noteikumos Nr.265 Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībā (). Dokumentu sagatavošanai ārsts tērē ļoti lielu savu darba laika daļu, tādēļ medicīnas dokumentācijas sagatavošanas datorizācija ir jebkuras medicīnas informācijas sistēmas viens no galvenajiem uzdevumiem. Medicīnas dokumentu sagatavošanas datorizācija, ja tā realizēta ar mūsdienīgām metodēm un kvalitatīvi, dod iespēju ne tikai ekonomēt ārstu laiku, līdz ar ko ārsti var veltīt vairāk laika pacientiem, bet arī uzlabo medicīnas dokumentu kvalitāti, ļauj ietvert tajos detalizētāku informāciju, uzlabo informācijas glabāšanas drošību, nodrošina labāku personas datu aizsardzību un daudz efektīvāku informācijas apmaiņu starp ārstiem un ārstniecības iestādēm.
Ņemot vērā problēmas aktualitāti, kas saistīta ar ārstu noslodzi, lielo papīru darbu, Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir izstrādāts un mēģināts ieviest vairākas ārstu vajadzībām paredzētas informācijas sistēmas, kas nodrošina medicīnisko dokumentu sagatavošanu, piemēram, „Ārsta birojs”, „Prakses ārsta pacientu datubāze”, „APANS”. Diemžēl šīs sistēmas ir samērā sen izstrādātas, izmantojot novecojušas tehnoloģijas. Šīs sistēmas ir paredzētas darbam atsevišķā datorā vai arī lokālam datortīklam, līdz ar to datu apmaiņa ir apgrūtināta un datu glabāšanas drošība ir zema. Datora cietā diska bojāejas gadījumā visa informācija zūd, tā ārstam jāatjauno no kopijas. Ārstam tiek uzlikts pienākums regulāri kopēt diska saturu. Ārstu zināšanas datorjomā bieži vien nav šī uzdevuma veikšanai pietiekošas. Lokālam tīklam paredzētās sistēmas, piemēram, „Ārsta birojs” varētu apmierināt slimnīcas, kur vienkopus vienā lokālā datortīklā saslēgti vairāki desmiti un simti ārstu datoru, bet doktorātiem ar dažiem desmitiem ārstu sistēma ir vēl nedrošāka nekā lokālā datortīklā, jo lokālā datortīkla servera apkalpošana prasa profesionālas datorzināšanas, algot tīklu administratoru doktorāti bieži vien nevar atļauties un pieaicināts administrators neieradīsies pietiekami ātri, sistēmas pārtraukums būs ilgstošs.
Medicīnas informācijas sistēmu izstrādāšanā iesaistītas vairākas firmas, Latvijā plašāk pazīstamas ir tādas kā „Meditec”, „Mikrotīkls”, „DigitalMind”, „Oracle” u.c. Taču sistēmas tiek veidotas bez rūpīgas esošās situācijas izpētes, tiek mēģināts pielāgot ārzemēs izstrādātas gatavas sistēmas, pie tam netiek pilnībā ņemta vērā Latvijas likumdošana, ārstu vajadzības un prasības. Sistēmas tiek izstrādātas pavirši. Taču visa iepriekšējā vairāk nekā 40 gadu pieredze medicīnas informācijas sistēmu izstrādāšanā rāda, ka problēma ir sarežģīta un joprojām aktuāla. To parāda arī uzmanība, kas Eiropas Savienībā ir veltīta medicīnas informācijas sistēmām pētniecības Septītajā ietvarprogrammā, kā arī Latvijas MK apstiprinātajās pamatnostādnēs „e-Veselība Latvijā”. …
