Ievads
Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka ekonomiskā situācija Latvijā pēdējos gados ir saasinājusi ģimeņu problēmas. Lielākai daļai Latvijas ģimeņu strauji pasliktinājās sociālo funkciju realizācijas nosacījumi. Pēdējos gados Latvijā un Daugavpilī ir vērojams trūcīgo un sociālā riska ģimeņu skaita pieaugums. [skat. 1. un 2. pielikumu] Valsts nevar pārņemt tās funkcijas, kuras vienmēr ir pildījusi ģimene. Taču tā var radīt apstākļus, kas ļautu ģimenei apmierināt tās pamatvajadzības un īstenot tās funkcijas. Valsts ir ieinteresēta ģimenē, kura aktīvi darbojas, kura ir spējīga īstenot savu dzīves stratēģiju un nodrošināt ne tikai savu izdzīvošanu, bet arī nepārtrauktu attīstību.
Nabadzība ir divu veidu – materiālā un garīgā – un tām abām nepieciešama atšķirīga palīdzība. Latvijā diezgan daudz runā un raksta par materiālām vērtībām, ideoloģijām, politiskām teorijām, bet nepietiekoši velta uzmanību patiesām, vispārcilvēciskām garīgām vērtībām un dzīves jēgai. Taču bieži vien materiālā un garīgā nabadzība iet roku rokā. Pēc garīdznieku domām, miesīgās problēmas – naudas trūkums, slimība, izsalkums, apģērba un pajumtes trūkums; dvēseles problēmas – vientulība, atzinības trūkums, bailes un nedrošība šajā pasaulē, tuvinieku nāve, dziļu, mīlestības pilnu attiecību trūkums, apkārtējo cilvēku agresīvā vai vienaldzīga attieksme pret cilvēka bēdām, daudzas psihiskas slimības; garīgās problēmas – dzīves mērķa jeb jēgas trūkums, apzināts vai neapzināts grēka slogs, bailes no nāves, dzīves realitātes nesaskaņa ar patiesību jeb Dieva baušļiem, nespēja pārvarēt netikumus, nespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, neticība nekam, māņticība u.c. [14; 66-67] Nedrīkst ignorēt nevienu no šīm problēmu grupām. Ja materiālā nabadzība sakņojas garīgajā, sociālie pabalsti nav efektīvs problēmu risinājums.
Bērnu tikumiskā audzināšana sevišķi aktuāla kļuvusi pašreizējā situācijā mūsu valstī. Gan skolās, gan uz ielām mēs sastopamies ar ļoti ciniskiem bērniem un jauniešiem, kuri rupji uzvedas pret līdzcilvēkiem, smēķē un lieto alkoholu, atstājot aiz sevis atkritumu kaudzes. Jaunās paaudzes garīgās vērtības un sociālie orientieri ietekmē sabiedrības nākotni, tāpēc ir ļoti svarīgi, kādas garīgās vērtības ir bērniem un jauniešiem. Bet tas, kādas garīgās vērtības ir bērniem, atkarīgs no tā, kādas vērtībās ir viņu ģimenēs. Ģimenē izveidojušos bērna stereotipu, kas neatbilst sabiedrības uzvedības normām, vēlāk ļoti grūti pārveidot. Tādēļ ģimene uzskatāma par ļoti nozīmīgu faktoru jaunās paaudzes tikumiskajā audzināšanā.
Diemžēl ne visās ģimenēs vecāki ir spējīgi pilnvērtīgi veikt savu uzdevumu: sagatavot dzīvei sabiedrībā savus bērnus, lai viņi kļūtu par aktīviem, godīgiem, izglītotiem un garīgi līdzsvarotiem sabiedrības locekļiem. Kas var palīdzēt sociālajam riskam pakļautajiem vecākiem risināt šo viņu dzīves galveno uzdevumu? Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldē tika izveidota Sociālo pakalpojumu nodaļa ģimenēm ar bērniem. Tās galvenā funkcija ir sniegt sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, kurām ir sociālās un psiholoģiskās problēmas un kuras saviem spēkiem nespēj pārvarēt īpašas dzīves grūtības un nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību. [32]
Nabadzīgo un neaizsargāto aizstāvēšana, ētiskās, taisnības un mīlestības pamatvērtības, cilvēka tiesību ievērošana un sociālā taisnīguma ievērošana ir kopīga gan sociālajā darbā, gan baznīcas mācībā un lielākajās pasaules reliģijās. [11; 88-89] Ģimeņu un bērnu garīgo vērtību izkopšanā ļoti daudz pozitīva var darīt tradicionālās reliģiskās konfesijas. Reliģija ir atdalīta no valsts, taču tas ir resurss, kura izmantošanas aktivizēšana sabiedrībai būtu liels ieguvums. „Garīgums ir glābšanas riņķis, kuru mums devis Dievs”, uzskata Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs. [33]
Garīgo vērtību stiprināšanas nozīmīgums sociālā riska ģimeņu sociālās rehabilitācijas procesā līdz šim nav plaši pētīts: nav konstatējami pētījumi, kas apskata sociālā rehabilitētāja darbu ar sociālā riska ģimenēm tādā aspektā.
Kādas ir galvenās problēmas darbā ar sociālā riska ģimenēm mūsdienu Latvijā? Vai ir svarīgi, kādas ir garīgās vērtības sabiedrībā, ģimenēs, bērniem un jauniešiem? Vai baznīca var palīdzēt garīgās situācijas uzlabošanai sociālā riska ģimenēs? Vai sociālā riska ģimenes ir gatavas pieņemt garīgo palīdzību no sociālā rehabilitētāja un baznīcas? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem autore meklēs kvalifikācijas darbā.
Hipotēze
Garīgo vērtību stiprināšana sociālā riska ģimenēs ir viens no resursiem šo ģimeņu sociālās rehabilitācijas procesā.
Darba mērķis
Noskaidrot garīgo vērtību kā resursa piesaistes lomu sociālā rehabilitētāja darbā ar sociālā riska ģimenēm.
Darba uzdevumi
1. Savākt un apkopot informāciju par:
• sociālā riska ģimenēm Daugavpilī,
• sociālajām problēmām šajās ģimenēs,
• sociālā rehabilitētāja darbu ar sociālā riska ģimenēm.
2. Izstrādāt anketu aptaujai vecākiem no sociālā riska ģimenēm.
3. Izstrādāt intervijas plānu sociālo darbinieku un garīdznieku aptaujai
4. Veikt aptauju.
5. Apkopot aptaujas rezultātus.
6. Izdarīt secinājumus.
7. Izstrādāt rekomendācijas sociālajiem rehabilitētājiem garīgo vērtību kā resursa pielietošanā darbā ar sociālā riska ģimenēm.
Pētījuma metodes
1. Kvantitatīva metode (aptauja)
2. Kvalitatīva metode (intervija)
Pētījuma bāze
Daugavpils sociālā māja, Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa ģimenēm ar bērniem, pilsētas baznīcas
…
