KOPSAVILKUMS:
1. Atšķirībā no Civillikuma, kura pielietošanas praksē kreditors pats pārliecinās par galvinieka pietiekamo finansiālo stāvokli (pretējā gadījumā galvinieks varētu būt maksātnespējīgs, vai tuvu tam, respektīvi, galvojums būtu neefektīvs), tad ārvalstu regulējuma jau normatīvi ir prasība, ka jāsniedz galvinieku ar pietiekamu maksātspēju (īpašumu), kā arī ir paredzēta alternatīva- galvojuma vietā dot citu nodrošinājuma veidu. Tādā veidā ir praktiski nodrošināta galvenās saistības izpilde, pat, ja galvenais parādnieks nespēj to izpildīt, tā rezultātā tiek realizēts viens no civiltiesību pamatprincipiem, ka saistības ir jāpilda.
2. Viens no galvojuma pamatprincipiem, ka galvinieka statuss nedrīkst pasliktināties ne sakarā ar saistības apmēra palielināšanos, ne arī ar līguma noteikumiem, kuri ir nelabvēlīgi, šis princips Latvijā atbilst arī citu Eiropas kontinentālā tiesību loka valstu normatīvajam regulējumam.
3. Lai gan galvojuma līgums nav noteikts kā atlīdzības līgums, tomēr respektējot privātās autonomijas principu, galvinieks ir tiesīgs prasīt par galvojumu atlīdzību, ja vien tas nav pretēji labai ticībai.
4. Galvojuma rakstiskās formas prasības ievērošanā vēl arvien rodas civiltiesiski strīdi, taču Senāta prakse ir vienveidīga un konsekventa, kurā tiek atzīts, ka nav jābūt kādai īpašai parauga formai, kā arī galvojuma uzņemšanās var būt iekļauta arī citā līgumā obligāti nav jābūt atsevišķam līgumam, galvenais ir tas, lai būtu skaidri izteikta galvinieka brīva griba uzņemties galvot. Kā arī tad, kad tiesīgs pārstāvis uzņemas galvojumu arī kā fiziska persona, tad vajadzīgs tikai viens šīs personas paraksts.
5. Izņēmums no galvojuma akcesoritātes principa, piešķirot galvojuma mērķim prioritāti (sakarā ar galvenā parādnieka izbeigšanos, galvojuma saistība kā akcesorā saistība transformējas par galveno saistību, savukārt galvinieks par galveno parādnieku), kuru atzinis Senāts ir vērtēts vairāk no kreditora tiesiskā statusa aizsardzības viedokļa, bet nepievēršot uzmanību galvinieka statusam, tādējādi nevērtējot samērīgumu.
6. Ņemot vērā ekspromisoriskais galvojuma īpašo statusu, kad galvinieks galvo kā pats parādnieks, tad kreditoram nav saistoša noteikta vēršanās kārtība pret parādnieku vai galvinieku. No tā izriet, ka ekspromisoriska galvojuma gadījumā, pat pielaižot parādnieka maksātnespēju, galvinieks neatbrīvojas no savas saistības un Civillikuma 1714.panta noteikumi nav piemērojami.
…