SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veicot pētījumu autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Katrai iestādei, kurā notiek personas datu apstrāde ir vajadzīgs ne vien reģistrēt personu datu apstrādi Datu valsts inspekcijā, bet arī jāreģistrē datu aizsardzības speciālists- persona, kas ir ieguvusi Datu valsts inspekcijas izsniegtu personas datu aizsardzības speciālista apliecību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un iestādē organizē, kontrolē un uzrauga veiktās personas datu apstrādes atbilstību likuma prasībām.
2. Personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību izriet no personas pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesības uz personas datu aizsardzību var tikt attiecinātas uz visām fiziskajām personām neatkarīgi no to atrašanās vietas un tiesiskā statusa, kā arī, atsevišķos gadījumos, arī uz mirušas personas datiem.
3. Personas datus atļauts apstrādāt tikai tik daudz, lai izpildītu likumā noteikto pienākumu, katrā konkrētajā gadījumā vērtējot, vai mērķi nevar sasniegt, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu vai tos neapstrādājot vispār. Fizisko personu datu aizsardzības likums principā aizliedz sensitīvo personas datu apstrādi, taču ir pieejami vairāki izņēmumi, kad tos var apstrādāt.
4. Fizisko personu datu aizsardzības likums nav piemērojams gadījumos, kad jebkāda veida datu apstrādi veic fiziskas personas savām vai mājas un ģimenes vajadzībām un personas dati netiek izpausti trešajām personām.
5. Pašlaik personas kods par personu sniedz plašāku informāciju, nekā tas nepieciešams personas identifikācijai. Normatīvajos aktos noteiktā personas datu apstrāde ne vienmēr ir samērīga un atbilstoša personas datu aizsardzības pamatprincipiem. Personas var identificēt piešķirot citu identifikācijas kodu, kas nav saistīts ar dzimšanas datiem.
6. Kopumā personas datu pārkāpumi Latvijā ir ļoti izplatīti un Datu valsts inspekcijas fiksētie pārkāpumi nesamazinās. Sabiedrība nenovērtē privātumu, ikdienā ļaujot iejaukties privātajā jomā.
…