NOBEIGUMS
Autore uzskata, ka maģistra darba mērķis – noskaidrot tiesību normu piemērošanas un interpretācijas kolīzijas juridisko pamatu maksātnespējas procesa ierosināšanas gadījumā, lai apzinātu problemātiku un rastu tiesiskus risinājumus, ir sasniegts, izpildot darba uzdevumus. Tādējādi autore ir formulējusi vairākus secinājumus un izvirzījusi priekšlikumus.
Maģistra darba jautājums – vai ierosinot fiziskās personas maksātnespējas procesu tiesnesim ir jāņem vērā labticības princips, vai pietiek ar formālu maksātnespējas pazīmes konstatēšanu ir atbildēts.
Secinājumi:
1. Ierosinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiesnesim nav jāņem vērā labticības princips, pietiek ar formālu maksātnespējas pazīmes konstatēšanu.
2. Maksātnespējas procesu reglamentē Maksātnespējas likuma normas, bet autore konstatē, ka tās atšķiras no tiesu prakses. Maksātnespējas likums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa speciālais likums.
3. Par fiziskās personas maksātnespējas subjektu var būt jebkura persona, kura atbilst likumā „Par nodokļiem un nodevām” norādītā nodokļu maksātāja statusam un tai ir parādsaistības vismaz 5000 euro apmērā.
4. Fiziskās personas pieteikumu var iesniegt arī vienas ģimenes locekļi, šajā gadījumā jāsastāda viens pieteikums, par kuru jāsamaksā maksātnespējas procesa depozīts 860 euro, valsts nodeva 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro apmērā.
5. Likumdevējs ir noteicis, ka fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu nevar parakstīt pilnvarotā persona. Pieteicējs var pilnvarot citu personu tikai iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesu, šajā gadījumā jābūt speciālajam pilnvarojumam iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu.
6. Pārrobežu maksātnespējas procesu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.2015/848.
…