Kvalifikācijas darba autors uzskata, ka šajā krīzē daudziem sociālās aprūpes iestādes klientiem strauji mainās dzīves kvalitāte, jo mainās viņu iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, nespēja samierināties, ka tagad nav tā kā agrāk. Ir liegta iespēja saturīgai laika pavadīšanai, kas klientus ierobežo un padaru neiecietīgus, nervozus un brīžiem pat rupjus, kā arī neprognozējamus attiecībā pret aprūpes personālu.
Mūsdienu krīzes apstākļos emocionālas reakcijas ir sagaidāmas gan speciālistiem, gan klientiem, kas var novest līdz izdegšanai un iedragāt psihisko veselību. “Krīzes apstākļi saasina gan klientu problēmas un rada sekas, kas paredz tūlītēju reakciju, gan arī pašiem speciālistiem prasa reaģēšanu, pielāgošanos jaunajiem apstākļiem un spēju izsērot iepriekšējo apstākļu zaudēšanu. Tāpēc īpaši svarīgi šajā laikā ir speciālistiem pievērst uzmanību pašiem sev un savām vajadzībām – lai novērstu izdegšanu darbā un līdz ar to spētu veiksmīgāk palīdzēt klientiem tolerēt viņu trauksmi un bailes ”(Sociālais darbs Latvijā, 2020, 42.lpp.).
Ētikas kodekss tāpat kā citas vienošanās starp cilvēkiem, ir mēģinājums ar likumiem un normām regulēt attiecības, sabalansēt cilvēku individuālo brīvību ar visas sabiedrības labklājību.
“Sociālais darbs ir profesija, kas iestājas par cilvēktiesībām, sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgām iespējām visiem iedzīvotājiem” (Sociālais darbs Latvijā, 2020, 20.lpp.). Tā ir ticība cilvēkam kā personībai, kas ir līdzvērtīga un unikāla. Sociālajā darbā, kas atklāj skarbo dzīves realitāti, ir būtiski atrast savu spēka aotu – apzināt savus iekšējos resursus un vērtības, kurus izmantot darbā ar klientu. …