Neskatoties uz to, ka ergonomika tiek uzskatīta par modernu zinātni, laika gaitā vienmēr ir bijis kāds, kas interesējies par cilvēka un vides savstarpēju pielāgošanos.
Faktiski par ergonomiku netiek runāts agrāk kā no 20. gadsimta sākuma, īpaši tai pievēršoties pasaules karu laikā. Jau pirmā pasaules kara laikā sāka ņemt vērā karavīru fiziskās īpašības, piemērojot ekipējumu: maskas, aizsarglīdzekļus acīm, vietas noteikšanas līdzekļus utt. Otrā pasaules kara laikā, kad tika izmantotas komplicētākas iekārtas, sāka ņemt vērā arī indivīdu garīgās, maņu un muskuļu spējas. Tieši tad tika dots spēcīgs impulss starpnozaru pētījumiem, kuru mērķis bija atklāt optimālos cilvēka darbības apstākļus, kā arī cilvēka spēju robežas.[1.15]
Darba mērķis ir veikt ergonomisko riska faktoru ietekmes uz SIA „XXX” autoremonta iecirkņa darbinieku veselību novērtējumu, analīzi un plāna izstrādi šo faktoru novēršanai vai samazināšanai, tādējādi apgūstot praktisko risku novērtēšanas darbu.
Darba uzdevumi:
Veikt ar ergonomisko riska faktoru ietekmi uz strādājošiem saistīto izpausmju teorētisko izpēti, izmantojot literatūrā pieejamo informāciju.
Noteikt un aprakstīt risku ergonomisko risku novērtēšanai izmantojamās metodes.
Veikt praktisko risku novērtēšanu, izmantojot augstāk minētās metodes.
Izdarīt secinājumus, apkopojot praktiskajā risku novērtēšanā iegūto informāciju.
Sniegt praktiskas rekomendācijas atklāto risku novēršanai vai maksimālai samazināšanai.…