Pēdējo gadu laikā, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma valstī, Latvijas valdība ir pieņēmusi dažādus neviennozīmīgus lēmumus saistībā ar pandēmijas ierobežošanu. Ir pagājis vairāk kā gads kopš stājās spēkā dažādi pandēmijas ierobežojošie noteikumi, kas būtiski skar sabiedrības tiesības un pienākumus. Minētā normatīvā regulējuma nekonsekvenci un pat pretrunību apliecina arī Satversmes tiesas spriedumi, kuros tiek atzīta atsevišķu tiesību normu neatbilstība Satversmei. Piemēram, azartspēļu nozare, vēršoties Satversmes tiesā, ir panākusi tai labvēlīgu lēmumu saistībā ar uzlikto ierobežojumu interneta vidē pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Nozares asociācija vērtē, ka potenciālie zaudējumi ir lēšami septiņu ciparu skaitļos. Vērtējot šādus valdības lēmumus, sabiedrībai rodas šaubas par esošā regulējuma tiesiskumu un valdības spēju uzņemties atbildību. Tāpat aktuāls jautājums ir par vakcinācijas pret Covid-19 noteikšanu kā obligātu, piemēram, sākotnēji ticis noteikts, ka vakcinācija būs obligāta tikai pilna laika karavīriem. Līdz ar to pašreiz ir būtiski, vai vakcinācija būs obligāta visiem iedzīvotājiem vai atsevišķām profesijām, kas, iespējams, norāda uz sabiedrības pamattiesību pārkāpumu. Tāpat ir diskutējams jautājums par to, kādā mērā tiek regulētas atlaides un priekšrocības tiem iedzīvotājiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19, saglabājot samērīgumu un līdzsvaru ar tiem iedzīvotājiem, kuri kaut kādu apsvērumu dēļ nav to izdarījuši.
Šī darba mērķis ir pilnveidot normatīvo regulējumu par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, rodot līdzsvaru ar Satversmē nodibinātajām cilvēka pamattiesībām.…