SECINĀJUMI
1. Izanalizējot publikācijas par energopārvaldības lomu lauksaimniecības sektorā, tika konstatēts:
• Lauksaimniecības pārtikas ražošana un ar lauksaimniecību saistītās izmaiņas zemes izmantošanā ievērojami veicina SEG emisijas visā pasaulē;
• Visiem lauksaimnieciskās darbības segmentiem ir pārvaldības iespējas, kas var samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi;
• SEG emisiju samazināšanu var panākt ar to, ka tiek izvēlēti liellopi ar uzlabotu ģenētiku, kuri var sagremot barību ātrāk un izdala mazāk CH4;
• SEG emisijas pieaugs līdz ar ražošanas apjoma pieaugumu, tāpēc neefektīvas liellopu saimniecības rada lielu emisijas daudzumu;
• Politikas un lauksaimnieku norādījumi būtu jākoncentrē uz lauksaimniecības dzīvnieku barības un lauksaimniecību kūtsmēslu apsaimniekošanas optimizēšanu;
• Kopējais enerģijas patēriņš ar bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām var būt ievērojami zemāks nekā intensīvās lauksaimniecības sistēmas, bet citas saglabāšanas vai ilgtspējīgas prakses var arī samazināt kopējo enerģijas patēriņu;
• Rezultāti liecina, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir efektīvāks veids, lai samazinātu CO2 emisijas.
2. Lauksaimniecība ir otrs lielākais SEG emisiju sektors, kurš radīja aptuveni 24 % no Latvijas kopējām SEG emisijām 2015. gadā. Tāpēc visām Eiropas savienības dalībvalstīm ir jātiecas sasniegt mērķi, kuru nosaka ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām – līdz 2030. gadam par 40 % samazināt SEG emisijas, kā arī par 27 % palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem.
3. Izanalizējot Latvijas SEG emisiju inventarizācijas ziņojumu, tika konstatēts, ka lauksaimniecības zemes rada 51 % emisijas un tas ir ļoti liels rādītājs, piedāvāju pielietot šos SEG emisiju pasākumus:
• Precīzās mēslošanas sistēmas ieviešana – izstrādāts plāns un iegādāta nepieciešamā tehnika – veicot zemes analīzes, jārēķina katram augsnes veidam vajadzīgo mēslošanas veidu un daudzumu;
• Meliorācijas sistēmu renovācija jeb izveide - ir pasākumu kopums augšņu kvalitātes straujai uzlabošanai noteiktā teritorijā, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni, regulējot upju un virszemes ūdeņu noteci, nostiprinot smiltājus un gravas, uzlabojot augsnes ķīmiskās īpašības (kaļķojot skābās un skalojot sāļās augsnes);
• Izveidot tranšejas apkārt laukiem, kuri tiek mēsloti, lai netiktu piesārņoti gruntsūdeņi;
• Organiskās vielas palielināšana augsnes aktīvajā slānī minerāl augsnēs (augsnes analīzes pirms un pēc).
…
