Objektorientēta pieeja uz doto brīdi ir pati populārāka un stabila programmēšanas tehnoloģiju ziņā. Šīs objektorientētas tehnoloģijas ļoti radikāli izmainīja programmēšanu uz labo pusi. Bet vairāki pētījumi liecina, ka joprojām pastāv programmas projekti, kuri nevar iekļauties noteiktos termiņos vai pārsniedz savu budžetu. Problēma pastāv nevis programmēšanas tehnoloģijā, bet tur, kādā veidā tiek izstrādāta programmatūra. Izstrādāt programmatūru nav viegli, bet izstrādāt kvalitatīvu programmatūru, iekļaujoties termiņos ir vēl sarežģītāk. Viens no darba mērķim ir noskaidrot, ko no sevis izsaka programmatūras izstrādes process un kādā veidā to var vadīt, lai veicinātu kvalitatīvo, ātro un izmaiņām drošu izstrādi.
Kā risinājums tiek piedāvātas tās saucamās „veiklās” (angl. agile) programmatūras izstrādes pieejas kopā ar objektorientēto valodu spēcīgumu un elastīgumu. Pati populārāka „veiklās” pieejas metodoloģija ir ekstremālā programmēšana (angl. eXtreme Programming). Darba mērķis ir apskatīt visu ekstremālās programmēšanas prakšu kopu, kas izpaužas uz visām programmatūras izstrādes procesa sastāvdaļām - plānošanu, projektēšanu, kodēšanu un testēšanu, kā arī veikt analīzi, kāpēc šīs prakses ir būtiskas un lietderīgas kā programmētājiem, tā arī menedžeriem un visiem programmatūras izstrādē iesaistītiem cilvēkiem.
Pēc ekstremālās programmēšanas prakšu apskatīšanas ir svarīgi salīdzināt to ar citām programmatūras izstrādes pieejām, atzīmēt būtiskas priekšrocības un īpatnības, piemēram, ka cilvēku saskarsme ir labāka par instrumentiem un procesiem, strādājoša programmatūra labāka par visaptverošas dokumentācijas, saprašanās ar pasūtītāju pārāka par vienošanu parakstīšanu un reakcija uz izmaiņām ir labāka par sekošanu plānam.
Noslēguma daļā piedāvāts praktisks ekstremālās programmēšanas pielietojums. Tika apskatīts telekomunikācijas uzņēmuma Lattelekom projekts – Python integrators, kas ir lietojumprogrammu integrācijas risinājums. Projekta aprakstīšanas gaitā uzmanība tiek pievērsta projektā izmantotām ekstremālās programmēšanas praksēm un kāda nozīme biju šo prakšu pielietojumam. Kā pats ekstremālās programmēšanas pamatlicējs Kents Beks atzīst [Kent Beck, 1999], šī metodoloģija domāta nelielām komandām, kas nodarbojas ar programmas produkta izveidi neskaidro vai ātri mainīgo prasību apstākļos. Tāpēc Lattelekom izstrādātāju komanda projekta izveidē pielietoja šīs prakses. Visā darba gaitā akcents likts uz to, kā visas ekstremālās programmēšanas prakses sadarbojas viena ar otru, tāpēc, ja tas tiek ievērotas un pielietotas kopā, var sasniegt labāko rezultātu.
Bakalaura darba mērķis un uzdevumu nostādne pētījumam nosaka virzīties nedaudz vairāk analītiskajā dimensijā, nekā projektēšanas.
…
