Secinājumi
Risinot formulēto jautajumu un veicot darba ievadā minētos uzdevumus, autore iveidoja šādus secinājumus:
1. Izpētot un analizējot visu pieejamo zinātnisko literatūru par ekstraģenitālām patoloģijam grutniecēm, autore secina, ka informācijas ir pietiekami un šī problēma ir ļoti labi aprakstīta, tomēr valsts valodā ir diezgan maz grāmatu un arī trūkst praktisko pētījumu par šo tēmu.
2. Izpētot un analizējot statistikas datus, darba autore secina, ka endokrīnas sistēmas salimšanu biežums grūtniecēm pēdējo 10 gadu laikā Latvijā ir pieaudzis 5 reizēs, bet P. Stradiņa KUS gandrīz nav mainījies, tikai nedaudz pieaudzis.
3. Anēmijas biežums grūtniecēm pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis Latvijā kopumā un P. Stradiņa KUS.
4. Uroģenitālo saslimstību biežums grūtniecēm pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies. P. Stradiņa KUS samazinājas arī nieru infekciju īpatsvars.
5. Sirds – asinsrites sistēmas saslimstību biežums grūtniecēm pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies.
6. Elpošanas slimību biežums grūtniecēm pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies uz pusi, bet P. Stradiņa KUS otrādi palielinājas, tātad var secināt, ka slimības kļuvušas nopietnākas.
7. Epilepsijas gadījumu ir ļoti maz. No 2001.gada līdz 2005.gadam epilepsijas gadījumi grūtniecēm nav novēroti. No 2005.gada līdz 2008.gadam to skaits auga, bet uz 2010.gadu atkal samazinājas.
8. Venozo komplikāciju biežums palika gandrīz nemainīgs, tikai nedaudz palielinoties kopumā pa Latviju un samazinoties P. Stradiņa KUS.
9. Apkopojot visus datus, var secināt, ka ekstraģenitālo saslimstību biežums pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājies.
Nobeigums
Analizējot piedāvāto literatūru par ekstraģenitālām saslimstībām, autore secināja, kā pie pareizas, savlaicīgas un rūpīgas aprūpes, var samazināt iespējamu risku un komplikāciju parādīšanos gan bērnam, gan mātei. Tomēr sievietei ar jebkuru ekstraģenitālo patoloģiju ir jāatceras, ka grūtniecība ir jāplāno, jākonsultējas ar ārstiem. Piemēram, sievietei, kura slimo ar epilepsiju ir jāpanāk laba krāmpju lēkmju kontrole vēl pirms grūtniečības iestāšanas.
Pēc literatūras analizēšanas autore devas uz P. Stradiņa KUS, kur ieguva statistikas datus par ekstraģenitalo saslimstību biežumu no 2001.līdz 2010.gadam. Tad rodas ideja, ka varētu izpētīt arī šo slimību biežumu ne tikai stacionārā, bet arī pa visu Latviju kopumā. Tad autore devas uz Slimību kontroles un profilakses centru, kur arī ieguva statistikas datus.
Pēc datu analizēšanas, autore secināja, ka ekstraģenitālo saslimstību biežums kopumā pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājies, tomēr pa atsevišķām slimību grupām ir vērojama neliela samazināšanas. Anēmija, endokrīnas slimības un urīnceļu un nieru infekcijas ir biežākās ekstraģenitālās patoloģijas, bet savukārt epilepsija ir reta patoloģija grūtniecēm.
…
