3. 3. Izmeklēšanas darbībā iegūto pierādījumu ticamība
Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe un nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem. K. Strada-Rozenberga norāda, ka par „pieārdījumu karalieni” nevar būt uzskatīta arī brīvprātīga vainas atzīšana, kas iratšķirīgi no Vācijas kriminālprocesa, kur vainas atzīšanai ir piešķirta ļoti svarīga loma, kas ļauj atteikties no citiem pierādījumiem.
Iegūto pierādījumu ticamības noteikšana un pārbaude ir saistīta ar vairāk grūtībām, jo šī pazīme ir atkarīga no lietu apstākļiem, tas savstarpējās sakarības novērtējuma ar citiem pierādījumiem, ņemot vērā pierādījuma avota īpašības un pazīmes utt.
Ticamības pakāpes jautājums ir labi atspoguļots Augstākas tiesas 2008. gada 19. jūnija lēmumā lietā Nr. SKK– 258/2008, kurā tiek secināts, ka saskaņā ar KPL 132.panta 1. daļu ir viens no pierādījumu veidiem un arī eksperta atzinums saskaņā ar KPL 128.panta 1.daļu ir pakļauts ticamības izvērtēšanai, un tam nav augstāka ticamība, kā citiem pierādījumiem un tādēļ tiesai bija pamats atzīt V. R. par nepieskaitāmu un piemērot Krimināllikuma 68.pantu. Savukārt Francijas kriminālprocesuālās tiesības pieļauj, ka policijas protokolam un raportam atsevišķos gadījumos var būt īpašs pierādīšanas spēks.
Izmeklēšanās darbības rezultātā iegūto pierādījumu ticamība ir būtiski atkarīga no pierādījuma pieļaujamības. Pastāv viedoklis, ka pierādījumu, kas ir iegūts ar likuma pārkāpumiem, atzīšana par nepieļaujamo, ir iespējama tikai tajos gadījumos, ja tiek apšaubīta tas ticamība .
Tāda pierādījumu pazīme, kā ticamība ir ļoti subjektīva pēc savas būtības. Piemēram, cietušais vai liecinieks apgalvo, ka viņš atmazināja aizdomas turēto personu, ka tas it tieši šī persona kura izdarīja noziegumu. Tā tad tiesai būs jāvērtē var ticēt personas liecībām vai nē. Lai pārliecinoties par personas spēju adekvāti uztvert notikušo var nozīmēt ekspertīzi.
Pierādījumu ticamība var būt apšaubīta arī no izmeklēšanas darbības veikšanas procesa pieļaujamības. Ja pratināšana notika, izmantojot morālo ietekmēšanu tad pieradījumu ticamība kļūs ļoti apšaubāmo.
Pierādījumu ticamības aspekta novērtēšana pārsvarā ir atkarīga no tiesneša iekšējas pārliecības un uzskatiem, protams ņemot vērā objektīvu faktu esamību vai neesamību.
Vācijas KPL mērķis ir formulēts, kā taisnība, t.i. taisnības noskaidrošana. Saskaņa ar Vācijas KPL 2. sadaļas 244. pantu tiesai ir pienākums izpētīt visus pierādījumus un faktus ar mērķi noskaidrot patiesību.
…
