Nobeigums
Bakalaura darba izvirzītais mērķis un noteiktie uzdevumi ir izpildīti. Šī bakalaura darba rezultātā ir noteikts, ka Baltijas valstīm nevar piemērot tikai sadarbības attīstīšanu vai konkurences pastiprināšanu, jo dažādos tirgos ir gan jākonkurē, gan jāsadarbojas. Kā arī svarīgi ir izvērtēt kādā līmenī notiek šī sadarbība – nacionāla vai lokāla.
Lai izpildītu darba mērķi autore pētīja kā ir izmainījušies tūrisma statistikas dati Baltijas valstīs pēdējo 5 gadu laikā. Balstoties uz kraso lejupslīdi 2009.gadā tika izteikta varbūtība, ka sadarbība var pozitīvi ietekmēt tūrisma rādītājus 2010.gadā. Kā arī mērķa izpildei tikai veiktas intervijas ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nacionālā mēroga tūrisma plānošanas iestāžu speciālistiem un 4 intervijas ar Lietuvas-Latvijas un Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas apstiprināto projektu vadītājiem.
Veicot šo bakalaura darbu, autore saskārās ar šādām grūtībām un problēmām: pirmkārt, tūrisma statistikas dati par katru Baltijas valsti atšķiras. Katrā valstī statistikas uzskaite tiek veikta savādāk, kas nozīmē, ka nevar viennozīmīgi salīdzināt šos datus, jo ir iespējamas dažādas nepilnības.
Otrkārt, autore saskārās ar lielu atsaucību no TAVA un Igaunijas tūrisma plānošanas departamenta puses, mazāku atsaucību no Lietuvas nacionālā līmeņa tūrisma plānošanas iestādi, taču pavisam maza atsaucība bija vērojama no pārrobežu programmas apstiprināto projektu vadītāju puses.
Turpmākos pētījumos par sadarbību kā aspektu ekonomiskās situācijas uzlabošanai, nepieciešams pētīt kā konkrēti dažādi tūrisma uzņēmumi sadarbojas, lai uzlabotu savu konkurētspēju tirgū.
Darba izstrādes laikā autorei radās šādi secinājumi un ieteikumi:
1.secinājums. Pašlaik esošā ekonomiskā krīze ir ļoti straujā tempā globāli ietekmējusi valstu ekonomikas, patērētāju uzvedību un uzticību esošajai situācijai, kā arī krasu tūrisma nozares raksturojošo rādītāju kritumu.
2.secinājums. Ekonomikas krīzes dēļ, krasi ir mainījušies ceļotāju paradumi un līdzšinējās prasības pret ceļojumu un galamērķu kvalitāti – izvēlas ceļot uz netāliem galamērķiem, kā arī uz vietām kur jau ir pavadītas brīvdienas iepriekš, tādējādi samazinot iespēju ceļojumā saskarties negaidītām situācijām, kuru atrisināšanai bieži vien nepieciešami papildus finansiālie līdzekļi.
3.secinājums. Eiropa ir viens no tiem reģioniem, kura atlabšanas process no ekonomiskās lejupslīdes būs lēnāks, kas nozīmē to, ka arī Baltijas valstīs šī atlabšana norisināsies lēnāk un 2008.gada tūrisma statistikas rādītāju sasniegšanai būs nepieciešami vismaz divi līdz trīs gadi.
4.secinājums. Baltijas valstīs 2009.gadā vērojams krass tūristu skaita samazinājums, kas ir dažādu faktoru ietekmēts, kā, piemēram, ceļotāju un tūristu brīvo naudas līdzekļu samazinājums, cenu kāpums Latvijas nakšņošanas uzņēmumos PVN nodokļa palielināšanas dēļ, Igaunijas lidostas galamērķu samazinājums.
5.secinājums. Tā kā Baltijas valstu augsti prioritārie tirgi ir līdzīgi, tad Baltijas valstis šajos tirgos ir konkurentes, bet tālākos tirgos, Baltijas valstis no konkurences pāriet uz sadarbību.
6.secinājums. Veiksmīga sadarbība nodrošina resursu ietaupīšanu - gan laika, gan finansiālos resursus. Darbojoties kopā ir iespējams izmaksas tāpat arī patērētos laika resursus dalīt uz visām iesaistītajām pusēm.
7.secinājums. Līdz šim Baltijas valstu starpā ir veiksmīgi notikusi gan nacionāla, gan lokāla mēroga sadarbība – sadarbojoties gan nacionāla līmeņa tūrisma plānošanas iestādēm, gan lokāla mēroga uzņēmumiem un tūrisma plānošanas iestādēm.
8.ieteikums. Sadarbības veicināšana un veidošana lokālā līmeņa tūrisma plānošanas iestādēs un privātajā sektorā ir ļoti vēlama un nepieciešama. Šāda veida sadarbība sekmē tūrisma nozares pievilcību nacionālā līmenī.
9.secinājums. Sadarbojoties lokālā līmenī Baltijas reģionā, ir iespēja attīstīt tūrisma infrastruktūru, papildināt pakalpojumu un produktu klāstu, kas var piesaistīt tūristus nākotnē.
…
