SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
No pētījuma izriet šādi secinājumi:
1. Ekonomiskā krīze ir situācija, kurā kādas valsts tautsaimniecība piedzīvo pēkšņu lejupslīdi.
2. Ekonomiskās krīzes cēloņi ir patēriņa krišanās, peļņas un uzņēmējdarbības iespēju samazināšanās, nepārdoto preču krājumu palielināšanās.
3. Vēsture liecina, ka ekonomikas izaugsme notiek nevienmērīgi- tās attīstībai piemīt ciklisks raksturs, periodiski mainoties produkcijas ražošanas uzplaukuma un krituma posmiem.
4. Ekonomiskās aktivitātes vidējais cikls sastāv no četrām fāzēm- virsotnes jeb uzplaukuma, lejupslīdes, iedobuma jeb depresijas un atveseļošanās jeb kāpuma fāzes.
5. Tirgus ekonomikas galvenā problēma ir tās attīstības cikliskums un makroekonomiskā nestabilitāte.
6. Pastāvot ekonomikas nevienmērīgai attīstībai, ir nozares, kuras vairāk pakļaujas tās ietekmei,t.i., nozares, kas ražo kapitālpreces, ilglietojamās patēriņa preces, celtniecība un citas nozares. Savukārt, ekonomiskās aktivitātes cikls skar mazāk nozares, kuras ražo pirmās nepieciešamības preces.
7. Ekonomiskā krīze iestājas, kad valstī tautsaimniecība piedzīvo pēkšņu lejupslīdi- rodas patēriņa krišanās, peļņas un uzņēmējdarbības iespēju samazināšanās, nepārdoto preču krājumu palielināšanās un strauji pieaug iedzīvotāju bezdarba līmenis.
8. 2008. gads pasaules tautsaimniecībā bija visaptverošas krīzes gads, kad daudzu valstu izaugsme kļuva negatīva, sāka kristies IKP rādītāji, apsīka kreditēšana un strauji kritās nekustamā īpašuma tirgus vērtība.
9. Ekonomikas nestabilitāte pasaules mērogā sāka parādīties pēc ASV finanšu institūciju paziņošanas par nestabilitāti un maksātnespēju.
10. No Baltijas valstīm vissmagāko ekonomiskās krīzes triecienu piedzīvoja Latvija, kurai budžeta deficīts 2008. gadā pārsniedza 3% no IKP.
11. Latvijā ir augsti nodokļi darbaspēkam, bet salīdzinoši mazi kapitālam, kas pēc būtības esošās problēmas pastiprina.
12. 2008. gadā gan visā ES, gan eirozonā tautsaimniecības izaugsme samazinājās līdz aptuveni 1% , pieauga bezdarbs un 2009. gada budžeta deficīts ES dalībvalstīm bija aptuveni 4,5 % no IKP.
13. Ziemeļvalstu IKP 2008. gadā samazinājās par vairāk nekā 4%.
14. Vienīgā no Ziemeļvalstīm, kurā 2008. gada ceturtajā ceturksnī tika reģistrēts ekonomiskais pieaugums bija Norvēģija, kur IKP pieaugums sastādīja 1,3%.
15. No Āzijas reģiona visvairāk cietis ir AAE eošais Dubaijas emirāts, kur 2009. gadā bija vērojama masveida viesstrādnieku izceļošana un nekustamo īpašumu cenu kritums par 50%.
16. Japāna 2009. gada otrajā pusgadā kļuva par pirmo attīstīto ekonomiku, kam izdevies izkļūt no recesijas perioda.
17. Krievijas ekonomika 2009. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 10,9%.
18. EK prognozē, ka Polijas IKP 2010.gadā pieaugs par 1,8%, bet 2011.gadā - par 3,2%.
19. Ķīnas valdība 2009. gadā izstrādāja 586 miljardu dolāru (286,5 miljardu latu) vērtu ekonomikas stimulēšanas programmu, kuras mērķis ir atjaunot pārliecību un veicināt valsts infrastruktūras attīstību.
20. EK prognozēja, ka ES ekonomika 2010. gadā pieaugs par 0,7% un par 1,6% 2011.gadā, salīdzinot ar 4,1% kritumu 2009. gadā.
21. Ekonomiskā situācija ir pierādījusi, ka ekonomika vienmēr būs cikliska un katrai valstij ir jābūt gatavai ekonomikas lejupslīdes zemākajam punktam.
Autore, balstoties uz izdarītajiem secinājumiem, ierosina šādus priekšlikumus:
1. Lai nepieļautu ekonomikas cikliskās svārstības, jebkuras valdības uzdevums ir īstenot anticiklisko politiku, izmantojot galveno statistikas rādītāju savlaicīgu analīzi un ekonometriskos modeļus, kurus izmanto lielu statistisko informāciju ekonomisko kopsakarību pētīšanā.
2. ASV jāsaglabā dolāra bāzes likme nemainīta vēl uz kādu laiku, jo valsts ekonomika vēl neuzrāda pietiekoši labus rādītājus, lai strauji varētu samazināt bezdarba līmeni valstī vai novērst zemo procentu likmju līmeni.
3. Grieķijas valdībai ir jāsamazina izdevumi par valsts sektorā strādājošo algām, lai nodrošinātu, ka valsts sektora algu politikai ir noteicoša loma saistībā ar atalgojuma veidošanos privātajā sektorā, un lai tā veicinātu algu vispārēju mērenību.
4. Grieķijas valdībai tuvāko 2 gadu laikā ir jāīsteno savlaicīga un visaptveroša pensiju reforma, kurai būtu jāveicina valsts finanšu ilgtspējība.
5. Grieķijas valdībai jāveic jau 2010. gada laikā nekavējoši pasākumi, lai novērstu nelegālo nodarbinātību, izmantojot savas valsts vietējo darbaspēku.
6. Valstīm, kurām ir iepriekšējo gadu budžeta pārpalikums, kā piemēram, Somijai, nepieciešams ar šo līdzekļu palīdzību samazināt iedzīvotāju nodokļu slogu.
7. Visām ekonomiskās krīzes skartajām valstu valdībām nepieciešams sniegt atbalstu savas valsts izglītībai, infrastruktūrai un nodokļu samazinājumam.
8. Latvijas valdībai ir jāizstrādā konkrēts plāns, kas orientēts uz valsts konkurētspējas (eksporta konkurētspējas) uzlabošanu pasaules tirgū, izmantojot globālās konkurētspējas pārskatu un indeksu, kuru sastāda Pasaules Ekonomikas forums.
9. Latvijas valdībai ar nodokļu iekasēšanas sistēmas palīdzību un budžeta uzlabošanu ir jārada drošība Latvijas iedzīvotājos un uzņēmējos par skaidru nākotnes perspektīvu, jārada pārliecība par valdības rīcību.
10. Latvijas valdībai ir jāievieš jauna nodokļu iekasēšanas nozare, piemērojot nodokļus luksusa precēm un nekustamajam īpašumam.
11. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai jāpārskata uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides un par primārām jāizvirza uzņēmumu peļņas investēšana izaugsmē, tādējādi atbalstot vietējos uzņēmējus, viņu pastāvēšanu, kas savukārt veicinātu eksporta pieaugumu un tā attīstību.
12. Augstā bezdarba līmeņa samazināšanai, Latvijas valdībai ir jāsamazina nodokļu slogs uzņēmējiem, kas savukārt radītu labvēlīgu vidi uzņēmumu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.
13. Latvijas valdībai, izmantojot galvojumu instrumentu, ir jārada iespēja uzņēmumiem saņemt atbalstu kredīta garantijas veidā, kad paša uzņēmuma nodrošinājums nav pietiekams.
14. Latvijas valdībai ir jāpiesaista ES struktūrfondu līdzekļi darba vietu modernizēšanai, kas attiecīgi paaugstinātu valsts iedzīvotāju darba ražīgumu un efektivitāti.
15. Lai nodrošinātu turpmāko Latvijas ekonomikas stabilu attīstību un tās konkurētspējas pastāvīgu pieaugumu, Latvijas valdībai ir jārada priekšnoteikumi pārejai no ekonomikas modeļa, kas balstās pamatā uz mazkvalificēta darbaspēka izmantošanu un zemas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu uz inovatīvo (zināšanu) attīstības modeli.
16. Latvijas valdībai jāieklausās ekspertu izvirzītajos priekšlikumos pievērst lielāku uzmanību ēnu ekonomikas izskaušanai, samazinot nodokļu slogu, sniegt atbalstu vietējiem ražotājiem un līdz ar to palielināt valsts eksportu.
17. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, saskaņā ar tā likumā noteiktajām konkrētajām funkcijām, ir vēl pastiprinātāk jāpievēršas korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijas valstī.
18. Iepirkumu uzraudzības birojam būtu stingrāk jāseko līdzi lielāko izsludināto iepirkumu nolikumu prasībām, lai izskaustu iespēju, ka iepirkumā uzvar jau iepriekš zināms pretendents.
19. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai jāpalielina investīcijas izglītībai un atblasts jākoncentrē zinātņu nozarēm, kuras ir cieši saistītas ar ražošanas sektoru, kā piemēram, uzņēmējdarbībai, vadībzinībām, loģistikas un transporta zinībām, inžinierzinātnei u.c.
20. Latvijas valdībai un Ekonomikas ministrijai jāturpina strādāt pie makroekonomiskajiem rādītājiem un fiskālās politikas, kas iekļauj sevī valsts budžetu, valsts parādu un nodokļu sistēmu, jo jau pēc dažiem gadiem valsts budžetam būs jābūt bez deficīta.
21. Ekonomiskās krīzes skartajām valstīm ir jābūt gatavām uz ilgu un lēnu ekonomikas un finanšu stabilitātes atveseļošanās periodu, kas varētu ilgt apmēram turpmākos 3-5 gadus.
…
